|
Jun. 8th, 2014|10:17 pm |
kā lai labāk pasaka. no pus0900 līdz 1600 esmu reģistrējis dažas sajūtas un nobildējis dažas vietas. pierakstījis dažas lapas un uzzīmējis vienu čiekuru plaknē. man patīk čiekuri. vispār labāk kastaņi, bet priežu mežā nav kastaņu. čiekurs rokā jūtas svešs. pludmalē vējš pazuda viļņu mugurās, mierinu, ka tādēļ arī piedegu. sēžu ieziedies, smaržoju pēc beta-karotīna. varētu izdarīt cūcību un pliks skriet proms un neviens mani nenoķertu, jo slīdētu laikā. nē, laukā. nē, no rokām. bezvējā kukaiņu trases veda man tuvu garām un to spārnu (!) skaustinātais gaiss mani bieži skurināja. atradās arī skaista un praktiska niedrīte. varēja pakasīties, rakstīt, durstīt smiltis lai nāk tā neatkārtojāmā gurkstoņa, smalka smilšoņa. pēcpusdienā vēl apēdu ceptu karpu. pa ceļam no pludmales reģistrēju sajūtu - laimīgs, nedusmīgs, mierīgs, martini ar daudz ledus un citrona lūdzu. bez salmiņa. pievienoju klēpjdatoram mūzikas aparātu, lai notrulinātu kaimiņu suņa rejas un augšas dzīvokļa kaimiņu nepārtraukto dipoņu. uzliku viņiem jauno die antwoord studijas plati Donker Mag. tas bija no rīta. tagad tikai metallica. vakars taču. vispār plate skan kaut kā pareizāk, dabiskāk, nekā palaist ar vlc pleijeri Metallica-Through The Never (2013)[Flack]. liela negribēšana likt bildes un pārrakstīt reģistrēto. tas tāpat man. man arī ir īpašā veidā satraukta sirds pēdējās dienas. miljards gadus nereģistrējas sajūtas. |
|