| |
[May. 13th, 2015|10:46 pm] |
skaidrā prātā neko tādu iedomāties nevar, tādēļ man arī patīk sapņi.
pamodos turpinot čukstēt kā sapnī, mežā: "nebaidies, puisīt". bet vajadzēja baidīties, jo es slaktēju dažus traucējošus cilvēkus mežā, un sapratu vienā brīdī, ka visi dzīvnieki mūs, cilvēkus, pēkšķi ir iemācījušies atklāti ienīst, un nebaidījās vispār, pie mazākās iespējas to arī pierādīt ar kādām nu kuram dzīvniekam tās iespējas bija. tā nebija nekāda pērtiķu planēta, tā bija visa fakinā planēta kā Metro 2033. interesanta pasaule, kurā viss un visi ir pret tevi. |
|
|