| |
[Oct. 31st, 2014|01:25 am] |
|
Kas taja nilājangā tāds ir, ka vienmēr vienatnē klausoties, nepatīkami pārvarama vilkme vienā rokā lēnām cilāt hanteli, otrā ar lielo, aso kasīt no vaiga sarus. Un skatīties kā lēnām, klusiem sprakšķiem, izdeg cīga lielā stikla pelnutraukā. Ievilkt vienu divus trīs, varbūt četrus dūmus. Uzdzert viskiju vai rumu. Kas tās arī tad par ... domām baigām pavada, liekas plakstiņi vairs nekustas, acis sausas paliek. |
|
|
