| |
[Apr. 22nd, 2011|09:48 pm] |
klasiska divu kritienu pārpratumu komēdijdrāma vienā cēlienā.
viņa teica nē, viņš dzirdēja jā.
viņš teica ej, viņa dzirdēja nāc.
taisnība, kā vienmēr, izrādījās parastajam sunim, kuram, skrienot savās parastajās parasto suņu suņugaitās, gadījās piekust un atpūšoties atgadījās nolikt asti tieši viņiem pa vidu.
 |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2011|10:06 pm] |
|
bijām atkal piknikā, šoreiz citā, saulkrastu, jūrmalā. ļoti maz citu cilvēku, pārsvarā ģimenēs vai pa vienam staidzinot suni, vēsi, garšīgs ēdiens, dabas dievnīca, spēcīga niedru smarža, ledus skaļi kūst. salasīju sestdienas olām nospiedumus. rakāties pa jūras izskalojumiem ir ērtais huligānisms, kuram nevar neļauties pieaudzis puika. pēc tam atkal pa gultu, beidzām abi pa divām reizēm, bet tas neizsaka cik viegli, saskaņoti,dziļi bija. uz pirmdienu atkal sarunājām braukt, varbūt jau varēs beidzot svaigā pamīlēties utml. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2011|10:20 pm] |
|
tagad kapāju mītavu, tērveti, sidru un jāņa desu ar sinepēm. skatos snūkeru, pč, un nopūšos izsalkumā, pat uzbudinājumā, kasu acis pret kiju stūrī un ik pa brīdim paņemu rokās, izdaru ideālus seivus, dupletus, potus un vispār spēlēju izcili priekš iesācēja. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2011|10:33 pm] |
|
brīžiem paliek atkal dusmīgi, skumīgi, šodien atkal drusku iedūra kā pagānu koku kristiešu zelts ir nogrūdis malā. spīd, bet netīrs. bet tās muļķīgas iedomas, drošvien, nav izlabojams ne ar kādām asinīm. |
|
|