| |
[Feb. 27th, 2011|10:01 pm] |
neizmērojamā mātes mīlestība: pie viņas veikalā nākot "ļoti jauka, smuka, jauna meitene, ar melniem matiem līdz šejienei (dibenam)" ar kuru viņa "parunājās, un viņa (meitene) piedāvāja tevi uzaicīnāt uz kafiju". līdz šim domāju, ka tas tikai itāļu, amerikāņu filmās notiek. es savā neizmērojamajā dēla-varoņa mīlestībā, protams, māti izsmēju. bet tagad domāju, tas būtu smieklīgs, tāds murakamisks piedzīvojums kādu man tieši pietrūkst. bet vispār nezinu.
kādi ieteikumi? tu neiepērcies mazā veikaliņā e.smiļģa ielā? neesi pēdējā laikā apbrīnojusi manas dzeltenās tulpes? |
|
|