| |
[Oct. 19th, 2010|08:05 pm] |
ja jūs neko nerakstiet par savu dzīvi, tad es arī nerakstīšu.
nopirku zilganpelēkas zeķes ar oranžām, melnām, gaiši zilām, tumši zilām, zilām, ļoti gaiši pelēkām strīpām. un kreklu tumši pelēku. un balzāmu velim. mans naivums valkā pirksgalos cauras biezas vilnas zeķes, pumpu degungala labajā pusē.
skatīšos A Somewhat Gentle Man, bet visdrīzāk Gunless , bet vēl visdrīzāk turpināšu lasīt Imperium, par to kā Cicerons kļuva par to ko viņš kļuva un par viņa gudro, kalsno sievu ar mazajām krūtīm, brūniem īsiem matiem un normāliem gurniem, kuru viņš aprecēja lai iekļūtu senātā un vēlākos gadsimtos tādēļ mēs skatītos uz viņa galvas atlējumiem visur. vispār man karsti patiktu tāda sieva. pats neesmu smags un sevišķi gudrs, tāpēc spriežu, ka ar tādu jātnieci saderētu labi, ilgi un skaisti. bet vēl vēl visdrīzāk skumšu, skumšu nepareizi, tikai tā kā es to protu. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2010|08:43 pm] |
obligāti jāpieraksta, jo tā ir reti. uznāca no filmas virsū gara epizode pie brīvības ielas tuneļa uz sani terases viesnīcu. no must see Irreversible, episkā (pardon) Bellucci izvarošanas aina. nemaz neatceros nevienu tik spēcīgu izvarošanu kino (japānīši pīkstētāji vispār neskaitās), liekas tādas nemaz nav un nevarēs vairs būt.
offt.: sviesta padošanas aina no Last tango in Paris. atcerēties pirms gulētiešanas. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2010|11:02 pm] |
|
noskatījos to bezpiščiku. vajadzīgas tomēr tādas filmas. labdabīgas. par Vīriešiem, Sievietēm un Kanādiešiem:) |
|
|