|
Aug. 8th, 2011|12:56 am |
no telefona. izklausās pēc saules dūriena.
It kā šī pludmale piederētu tikai viņām.
Labdien, Breivīka k-gs.
Peldējos saulē, spaidīju skudras, vienu pēc otras, pa divām, pa trīs, metu čupā
Atnāca citas un viņas aiznesa, te nedrīkst romantizēt.
Mana miesa, tām nepieder
Nekas mans tām nepieder.
Ķērās spalvās, koda, plēsa, apčurāja
Varbūt saldskābos sviedrus, jaunās smaržas, vienkārši gribējās ēst.
Dažas iekodās pautos pirms nāves, musulmanes, atrāvu ar visiem žokļiem
Izplēsa gabalus, sūrstēja, vienreiz sacēlās
Tie pieder S., viņa var kost un skrāpēt, atstāt kādas brūces grib, arī tur, man patīk
Bet šīs nav nekādi fuck’n Rembo / Verlēna, neatceros, zirneklīši, viegli pieskārieni, pirkstgalu ceļojumi uz kakla.
Brīžiem vairs nenāca un man vairs nebija ko darīt
Pīpēju, ostīju viņu asinis vai t.s. spirtu, cirta nāsīs.
Grandiozas bēres, demarkācijas līnijas viņām vienalga, nepadodas
Uz manis palika viņu galvas, dirsas, acis, iekšas, visas daļas
Noskaloju jūrā. |
|