|
Mar. 23rd, 2011|10:53 pm |
|
šodien tāds vecums, ka visa dzeja pliekana. muca tik pilna, ka nekur neskan tb pastāvīgā skumība tādā fāzē, apmērā un spiedienā, ka skaidroties vai rāpties laukā vairs nav ne kripatas gribas. vispretīgā ir dīvainība uzvesties pilnīgi preteji tam kas iekšās, neiespējami simtsmiljons reižu apņemos un nekā, it kā tas nemaz nebūtu iespējams. bet es zinu ka tieši šī melīgā slēpšanās |
|