100's Journal

3:09pm: mēģināju griezt rinķi. izrādās, ka nemāku. bet atceros, skolas laikā tas īpašas problēmas nesagādāja.
tagad laikam vairāk par 2,5 apgriezieniem nesanāca. bet arī tie apgriezieni un katrreiz noliekšanās, lai paceltu rinķi, ir kustības. jo sevišķi tādai 103 kg tusnei kā man.

4:39pm: resnā šodien tīri labi turas.

12:44am: šī nedēļa pagājusi RIJOT. kā cūkai. kā nekad mūžā. darbs, veikals, piķis izgrūzts junk foodaa, pa kluso visa aprīšana, kāda glāze alkohola, filmas kompī un pārāk maz miega.
nekad vēl tā nav bijis... vesela kūka. vesela pica. smalkmaizītes. šokolādes krēms. siera salāti. uzskaitot slikta dūša paliek.

mana vecā nelaime - it kā visu dienu ēdu pārāk maz vai, labākajā gadījumā, pietiekami. bet tad pienāk vakars, nogurums, veikals un viss, aiziet nelaimē.

ļoti gribas pārtraukt. ļoti gribas beigt negatīvās sajūtas kompensēt ar rīšanu. jāsaņemas.
nekad tik izteikti neesmu sajutusi sava ķermeņa formas. tagad, paskatoties spogulī, bailīgi paliek, jo manas kājas ir TIK biedējoši resnas! kā mutanti. viss pārējais arī, protams.
esmu uz emocionālas sakārtošanās ceļa, tad nu arī fiziski jāsāk kas darīt.
trīs brīvdienas lai ir mierīgs sākums pārmaiņām.

sākšu mierīgi, bez nenormālām prasībām pret sevi: -1kg nedēļā. to panākt, pamazām cenšoties sākt ievērot svara vērotāju punktus, dietologa ieteikumus un vispār elementāru principu neēst neveselīgas lietas. mēģināt vienu atslodzes dienu nedēļā (vai nu tikai ūdens un zaļā tēja vai, ja gribas, arī kāds auglis, dārzenis). atslodzes dienu labāk darba dienā, kad mazāk laika domas veltīt ēšanai.

paralēli jāsāk nedaudz kustēties. pagaidām vienīgās kustības, ja neskaita ceļu līdz sabiedriskajiem transportiem, ir kāju muskuļu treniņš pašapmierinoties. jau nedēļas divas to regulāri daru un tieši tik ilgi man vienmēr sāp augšstilbu muskuļi. patiesībā patīkami, jo jūtu, ka zem tās tauku kaudzes kaut kas tomēr ir no cilvēka.
nuja, bet jāturpina ar īstām kustībām. ar riņķa griešanu. ar patiesībā vienalga kādiem vingrojumiem vismaz minūtes 30 dienā. stingrāks režīms lai nāk vēlāk

jāsāk ar šo, mierīgo plānu. ja nu pēkšņi izdodas, tad varu domāt tālāk.
patiesībā šie 20 kg ir kā sods par manu pārēšanos, ņerdzību, vienpatību un visu pārējo, kas mani pēdējā laikā pārņem. jo +- 80 bija mirklī, kad ārsts teica - tagad viss var notikt, viss atkarīgs no Tevis, kustībām un diētas. un es nobijos, nolaidu luni un uzriju 20kg kādos 2 mēnešos.

kad būs atkal 80, tad būs atlikusi pamatcīņa ar 31 kg.
bet šie 23 ir kā pārākā cīņa. kā sods, kas jāizcieš pirms tiesībām mainīties.

jo nekad neesmu jutusies pa īstam kompleksaina. tagad gan. nodomāju - varētu rīt aizbraukt uz jūru ar draugiem. nākamā doma - nē, nav ko vilkt nekas normāls, kur riepas nespiežas arā, labāk nekur nebraukšu. vienīgi ja veikalā kādu pavasarīgu apģērba gabalu izdosies dabūt, tad gan.

tā, lūk, man tusnei iet.

4:47pm: 3 apelsīni
neliels gabaliņš kūkas svinībās
1 marinēts šampinjons
no rīta kafija ar 2 tējk. cukura
3 glāzes ūdens
3 krūzes zaļās tējas
3 glāzes multivitamīnu sulas (diemžēl no koncentrāta)

7:54am: 1 cieti vārīta ola
4 kivi
1 banāns
1 sasodīts biezpiena sieriņš Lota ar aprikožu pildījumu

12:45am: 102

11:06pm: resnajai šovakar nav ko teikt

10:34pm: pagāšnedēļ meklēju sev mēteli. protams, ka gandrīz nekur nav mana izmēra, kur bija, tur bija izteikti nesmuki vai brāķi. aiz izmisuma pat iegāju maximā paskatīties, bet tas, kurš tur derēja, derēja tikai gandrīz, izskatījās tikai gandrīz normāli, ja nopirktu, būtu tikpat nelaimīga kā ar ziemas jaku, ko joprojām nākas valkāt, par spīti tam, ka tā ir galīgi garām.
tajā pašā reizē beidzot izdomāju nopirkt veļu - biksītes. mājās bija palikušas tikai vairs dažas, visas no vecuma un staipīšanas uz maniem apaļumiem laika gaitā biju izmisusi.
ar pirkumu biju apmierināta, 4 gab. par 5Ls.
un tagad, nedaudz steidzoties uz pasākumu, velku vienas no jaunajām biksītēm, un... tirkš! sānos saplīst. nu neko, saplēsu līdz galam. pārējās, sintētiskās, staipīgās der. kokvilna gan mani neizturēja.

8:13pm: kas gan ir vakariņas bez grēkošanas - viss sākās ar lieliskiem, garšīgiem bez eļļas ceptiem dārzeņiem un nekaitīgu glāzi baltvīna, ja ne turpinājumā tie cepumi un marmelāde. un priekšā izklaides nakts ar draugiem. jāturas!

4:41pm: es jau atkal mēģinu sākt rīkoties
jāpamēģina par savām aktualitātēm rakstīt, varbūt palīdzēs.
tātad, bērnībā es biju īsts kaulu kambaris. nu visīstākais. jau kopš agras bērnības bija arī veselības problēmas. to dēļ jau krietnus gadus esmu ar lieko svaru. arvien lielāku. kaut kādu man nesaprotamu iemeslu dēļ no taukiem nevarēju tikt galā ne ar diētu, ne sporta palīdzību.
gadu ārstējos pie ārstiem. tagad it kā viss ir manās rokās, jātiek no liekā vaļā un visam turpmāk vajadzētu būt kārtībā. BET! man vairs īsti nav spēka. pamazām jau sāk kļūt vienalga par savu milzīgumu, tā ir arī laba maska, aiz kā slēpties.
nuja, mirklī, kad ārsts teica, ka nu jāliek lietā diēta, pamazām arī sports un viss izdosies, tas bija pirms apmēram 4 mēnešiem nobijos. vajadzēja saņemties, bet nobijos. jo vairāk stresa, jo vairāk ēdu. tā ir vieglāk, jo pēc tam varu sevi šaustīt. ēdu un ēdu. un paskatos uz sevi spogulī, nobīstos, ciskas ir tik resnas, ka liekas kā mutanti. vismaz divreiz resnākas par apakšstilbiem.
un vēders, tauku kārta tikpat bieza kā tas, kas zem tiem. dibens arī protams. pēdējā laikā arī dubultzods, rokas. nu protams, ka viss ir uztūcis resns, kad sver 100 kg un esi tikai kkādus 164 cm garš.
reizēm žēl, ka man nav bulīmijas vai anoreksijas. izvemties, piemēram, nespēju, bet pārēsties un pēc tam justies pretīgi man gan izdodas.
esmu bijusi pie dietologa, zinu sistēmu. tikko arī svara vērotāju kursu uz mājām pasūtīju. tikai lietā gan neko neesmu likusi. man jāsasparojas, gribu saņemties.
gribu valkāt skaistas drēbes. nezinu kā tas ir, kad var ieiet veikalā, piemērīt apģērbu un tas der. vai ir par lielu.
sekss man ir bijis vienu reizi mūžā. tad es biju nedaudz mazāk resna. viņš mani ļoti mīlēja, es viņu arī. bijām vēl padsmitnieki. pirmā reize bija laba, nākamajā viņam nesanāca, pēc tam dzīvojām telpās, kur tikai vienam otra apmierināšana trokšņu dēļ bija iespējama, tad izšķīrāmies.
bet gribas gan man. uzbudinājumu, orgasmu, visu kas pienākas. šādā paskatā pat neesmu mēģinājusi kādu meklēt. ko nu es.

BET tādad.
neskaitāmas reizes pēdējo 8 gadu laikā esmu mēģinājusi saņemties, mainīt dzīvi, tikt galā ar svaru. vienmēr uzreiz gribu pārāk daudz, tāpēc ātri noraujos un atceļu plānus. sarēķinu, cik nedēļā jānomet, lai līdz tam un tam datumam būtu īstais svars. labākajā gadījumā nedēļu noturos un tad atsākas bezceris.
mans ideālais skaitlis ir 49 kg. vienalga, ka divas iedaļas zem ieteicamā svara, pēc ķmi rēķinot. gribu būt gandrīz piecdesmit. nezinu gan, kā es tāda izskatītos. nav ne jausmas. bet idejiski gribu.
gaidu to mirkli, kad svars būs normas robežās, varēšu smuki saģērbties, aiziet uz kādu klubu, paflirtēt, seksīgi padejot.
tas viss man iekšā ir, tikai ārējā ļumīgā čaula visu noslēpj un noslāpē.
bet es jau atkal gribu saņemties.
cīnīties, uzvarēt pēc 8 gadu pārdzīvojumiem.
veselību sakārtot
būt tieši uz pusi tievāka, ak šausmas. tas jau tā kā ņemt un uzreiz pārgriezt sevi uz pusēm.
i hope this place helps.
es te rakstīšu par to, cik pretīgi riju. kā mokos lomkās. kā uzvaru.
šodien vai rīt gribu nopirkt riņķi. man liekas, ka varētu būt neslikti riepas pakustināšanai. pamazām jāsāk vingrot. varbūt, kad būs ap 80, sadūšošos un sākšu iet uz sporta klubu.
vasara gan jāpavada kā darbaholiķei. tiešām nespēšu nekur rādīties.
bet briesmīga apziņa ir tā, ka, ja es nometīšu, piemēram, 10kg, kas ir ievērojams skaitlis, tik un tā svēršu 90 kg. un pēc tam, piemēram, 80, kas joprojām ir nenormāli daudz. bet kaut kā ir jāsaņemas, lai manā dzīvē viss būtu kārtībā. lieliska karjera jau top. draugi arī ir labi. vēl izskatu, lūdzu, labu, 1 gab.
lieliski, stundu, kas pagājusi šī žurnāla izveidošanai un ieraksta rakstīšanai, neesmu neko apēdusi, vien dzeru minerālūdni ar citronu garšu, ar divām laima šķēlītēm.
ok, good luck fatty!