:
šī nedēļa pagājusi RIJOT. kā cūkai. kā nekad mūžā. darbs, veikals, piķis izgrūzts junk foodaa, pa kluso visa aprīšana, kāda glāze alkohola, filmas kompī un pārāk maz miega.
nekad vēl tā nav bijis... vesela kūka. vesela pica. smalkmaizītes. šokolādes krēms. siera salāti. uzskaitot slikta dūša paliek.
mana vecā nelaime - it kā visu dienu ēdu pārāk maz vai, labākajā gadījumā, pietiekami. bet tad pienāk vakars, nogurums, veikals un viss, aiziet nelaimē.
ļoti gribas pārtraukt. ļoti gribas beigt negatīvās sajūtas kompensēt ar rīšanu. jāsaņemas.
nekad tik izteikti neesmu sajutusi sava ķermeņa formas. tagad, paskatoties spogulī, bailīgi paliek, jo manas kājas ir TIK biedējoši resnas! kā mutanti. viss pārējais arī, protams.
esmu uz emocionālas sakārtošanās ceļa, tad nu arī fiziski jāsāk kas darīt.
trīs brīvdienas lai ir mierīgs sākums pārmaiņām.
sākšu mierīgi, bez nenormālām prasībām pret sevi: -1kg nedēļā. to panākt, pamazām cenšoties sākt ievērot svara vērotāju punktus, dietologa ieteikumus un vispār elementāru principu neēst neveselīgas lietas. mēģināt vienu atslodzes dienu nedēļā (vai nu tikai ūdens un zaļā tēja vai, ja gribas, arī kāds auglis, dārzenis). atslodzes dienu labāk darba dienā, kad mazāk laika domas veltīt ēšanai.
paralēli jāsāk nedaudz kustēties. pagaidām vienīgās kustības, ja neskaita ceļu līdz sabiedriskajiem transportiem, ir kāju muskuļu treniņš pašapmierinoties. jau nedēļas divas to regulāri daru un tieši tik ilgi man vienmēr sāp augšstilbu muskuļi. patiesībā patīkami, jo jūtu, ka zem tās tauku kaudzes kaut kas tomēr ir no cilvēka.
nuja, bet jāturpina ar īstām kustībām. ar riņķa griešanu. ar patiesībā vienalga kādiem vingrojumiem vismaz minūtes 30 dienā. stingrāks režīms lai nāk vēlāk
jāsāk ar šo, mierīgo plānu. ja nu pēkšņi izdodas, tad varu domāt tālāk.
patiesībā šie 20 kg ir kā sods par manu pārēšanos, ņerdzību, vienpatību un visu pārējo, kas mani pēdējā laikā pārņem. jo +- 80 bija mirklī, kad ārsts teica - tagad viss var notikt, viss atkarīgs no Tevis, kustībām un diētas. un es nobijos, nolaidu luni un uzriju 20kg kādos 2 mēnešos.
kad būs atkal 80, tad būs atlikusi pamatcīņa ar 31 kg.
bet šie 23 ir kā pārākā cīņa. kā sods, kas jāizcieš pirms tiesībām mainīties.
jo nekad neesmu jutusies pa īstam kompleksaina. tagad gan. nodomāju - varētu rīt aizbraukt uz jūru ar draugiem. nākamā doma - nē, nav ko vilkt nekas normāls, kur riepas nespiežas arā, labāk nekur nebraukšu. vienīgi ja veikalā kādu pavasarīgu apģērba gabalu izdosies dabūt, tad gan.
tā, lūk, man tusnei iet.
nekad vēl tā nav bijis... vesela kūka. vesela pica. smalkmaizītes. šokolādes krēms. siera salāti. uzskaitot slikta dūša paliek.
mana vecā nelaime - it kā visu dienu ēdu pārāk maz vai, labākajā gadījumā, pietiekami. bet tad pienāk vakars, nogurums, veikals un viss, aiziet nelaimē.
ļoti gribas pārtraukt. ļoti gribas beigt negatīvās sajūtas kompensēt ar rīšanu. jāsaņemas.
nekad tik izteikti neesmu sajutusi sava ķermeņa formas. tagad, paskatoties spogulī, bailīgi paliek, jo manas kājas ir TIK biedējoši resnas! kā mutanti. viss pārējais arī, protams.
esmu uz emocionālas sakārtošanās ceļa, tad nu arī fiziski jāsāk kas darīt.
trīs brīvdienas lai ir mierīgs sākums pārmaiņām.
sākšu mierīgi, bez nenormālām prasībām pret sevi: -1kg nedēļā. to panākt, pamazām cenšoties sākt ievērot svara vērotāju punktus, dietologa ieteikumus un vispār elementāru principu neēst neveselīgas lietas. mēģināt vienu atslodzes dienu nedēļā (vai nu tikai ūdens un zaļā tēja vai, ja gribas, arī kāds auglis, dārzenis). atslodzes dienu labāk darba dienā, kad mazāk laika domas veltīt ēšanai.
paralēli jāsāk nedaudz kustēties. pagaidām vienīgās kustības, ja neskaita ceļu līdz sabiedriskajiem transportiem, ir kāju muskuļu treniņš pašapmierinoties. jau nedēļas divas to regulāri daru un tieši tik ilgi man vienmēr sāp augšstilbu muskuļi. patiesībā patīkami, jo jūtu, ka zem tās tauku kaudzes kaut kas tomēr ir no cilvēka.
nuja, bet jāturpina ar īstām kustībām. ar riņķa griešanu. ar patiesībā vienalga kādiem vingrojumiem vismaz minūtes 30 dienā. stingrāks režīms lai nāk vēlāk
jāsāk ar šo, mierīgo plānu. ja nu pēkšņi izdodas, tad varu domāt tālāk.
patiesībā šie 20 kg ir kā sods par manu pārēšanos, ņerdzību, vienpatību un visu pārējo, kas mani pēdējā laikā pārņem. jo +- 80 bija mirklī, kad ārsts teica - tagad viss var notikt, viss atkarīgs no Tevis, kustībām un diētas. un es nobijos, nolaidu luni un uzriju 20kg kādos 2 mēnešos.
kad būs atkal 80, tad būs atlikusi pamatcīņa ar 31 kg.
bet šie 23 ir kā pārākā cīņa. kā sods, kas jāizcieš pirms tiesībām mainīties.
jo nekad neesmu jutusies pa īstam kompleksaina. tagad gan. nodomāju - varētu rīt aizbraukt uz jūru ar draugiem. nākamā doma - nē, nav ko vilkt nekas normāls, kur riepas nespiežas arā, labāk nekur nebraukšu. vienīgi ja veikalā kādu pavasarīgu apģērba gabalu izdosies dabūt, tad gan.
tā, lūk, man tusnei iet.