: es jau atkal mēģinu sākt rīkoties
jāpamēģina par savām aktualitātēm rakstīt, varbūt palīdzēs.
tātad, bērnībā es biju īsts kaulu kambaris. nu visīstākais. jau kopš agras bērnības bija arī veselības problēmas. to dēļ jau krietnus gadus esmu ar lieko svaru. arvien lielāku. kaut kādu man nesaprotamu iemeslu dēļ no taukiem nevarēju tikt galā ne ar diētu, ne sporta palīdzību.
gadu ārstējos pie ārstiem. tagad it kā viss ir manās rokās, jātiek no liekā vaļā un visam turpmāk vajadzētu būt kārtībā. BET! man vairs īsti nav spēka. pamazām jau sāk kļūt vienalga par savu milzīgumu, tā ir arī laba maska, aiz kā slēpties.
nuja, mirklī, kad ārsts teica, ka nu jāliek lietā diēta, pamazām arī sports un viss izdosies, tas bija pirms apmēram 4 mēnešiem nobijos. vajadzēja saņemties, bet nobijos. jo vairāk stresa, jo vairāk ēdu. tā ir vieglāk, jo pēc tam varu sevi šaustīt. ēdu un ēdu. un paskatos uz sevi spogulī, nobīstos, ciskas ir tik resnas, ka liekas kā mutanti. vismaz divreiz resnākas par apakšstilbiem.
un vēders, tauku kārta tikpat bieza kā tas, kas zem tiem. dibens arī protams. pēdējā laikā arī dubultzods, rokas. nu protams, ka viss ir uztūcis resns, kad sver 100 kg un esi tikai kkādus 164 cm garš.
reizēm žēl, ka man nav bulīmijas vai anoreksijas. izvemties, piemēram, nespēju, bet pārēsties un pēc tam justies pretīgi man gan izdodas.
esmu bijusi pie dietologa, zinu sistēmu. tikko arī svara vērotāju kursu uz mājām pasūtīju. tikai lietā gan neko neesmu likusi. man jāsasparojas, gribu saņemties.
gribu valkāt skaistas drēbes. nezinu kā tas ir, kad var ieiet veikalā, piemērīt apģērbu un tas der. vai ir par lielu.
sekss man ir bijis vienu reizi mūžā. tad es biju nedaudz mazāk resna. viņš mani ļoti mīlēja, es viņu arī. bijām vēl padsmitnieki. pirmā reize bija laba, nākamajā viņam nesanāca, pēc tam dzīvojām telpās, kur tikai vienam otra apmierināšana trokšņu dēļ bija iespējama, tad izšķīrāmies.
bet gribas gan man. uzbudinājumu, orgasmu, visu kas pienākas. šādā paskatā pat neesmu mēģinājusi kādu meklēt. ko nu es.
BET tādad.
neskaitāmas reizes pēdējo 8 gadu laikā esmu mēģinājusi saņemties, mainīt dzīvi, tikt galā ar svaru. vienmēr uzreiz gribu pārāk daudz, tāpēc ātri noraujos un atceļu plānus. sarēķinu, cik nedēļā jānomet, lai līdz tam un tam datumam būtu īstais svars. labākajā gadījumā nedēļu noturos un tad atsākas bezceris.
mans ideālais skaitlis ir 49 kg. vienalga, ka divas iedaļas zem ieteicamā svara, pēc ķmi rēķinot. gribu būt gandrīz piecdesmit. nezinu gan, kā es tāda izskatītos. nav ne jausmas. bet idejiski gribu.
gaidu to mirkli, kad svars būs normas robežās, varēšu smuki saģērbties, aiziet uz kādu klubu, paflirtēt, seksīgi padejot.
tas viss man iekšā ir, tikai ārējā ļumīgā čaula visu noslēpj un noslāpē.
bet es jau atkal gribu saņemties.
cīnīties, uzvarēt pēc 8 gadu pārdzīvojumiem.
veselību sakārtot
būt tieši uz pusi tievāka, ak šausmas. tas jau tā kā ņemt un uzreiz pārgriezt sevi uz pusēm.
i hope this place helps.
es te rakstīšu par to, cik pretīgi riju. kā mokos lomkās. kā uzvaru.
šodien vai rīt gribu nopirkt riņķi. man liekas, ka varētu būt neslikti riepas pakustināšanai. pamazām jāsāk vingrot. varbūt, kad būs ap 80, sadūšošos un sākšu iet uz sporta klubu.
vasara gan jāpavada kā darbaholiķei. tiešām nespēšu nekur rādīties.
bet briesmīga apziņa ir tā, ka, ja es nometīšu, piemēram, 10kg, kas ir ievērojams skaitlis, tik un tā svēršu 90 kg. un pēc tam, piemēram, 80, kas joprojām ir nenormāli daudz. bet kaut kā ir jāsaņemas, lai manā dzīvē viss būtu kārtībā. lieliska karjera jau top. draugi arī ir labi. vēl izskatu, lūdzu, labu, 1 gab.
lieliski, stundu, kas pagājusi šī žurnāla izveidošanai un ieraksta rakstīšanai, neesmu neko apēdusi, vien dzeru minerālūdni ar citronu garšu, ar divām laima šķēlītēm.
ok, good luck fatty!
jāpamēģina par savām aktualitātēm rakstīt, varbūt palīdzēs.
tātad, bērnībā es biju īsts kaulu kambaris. nu visīstākais. jau kopš agras bērnības bija arī veselības problēmas. to dēļ jau krietnus gadus esmu ar lieko svaru. arvien lielāku. kaut kādu man nesaprotamu iemeslu dēļ no taukiem nevarēju tikt galā ne ar diētu, ne sporta palīdzību.
gadu ārstējos pie ārstiem. tagad it kā viss ir manās rokās, jātiek no liekā vaļā un visam turpmāk vajadzētu būt kārtībā. BET! man vairs īsti nav spēka. pamazām jau sāk kļūt vienalga par savu milzīgumu, tā ir arī laba maska, aiz kā slēpties.
nuja, mirklī, kad ārsts teica, ka nu jāliek lietā diēta, pamazām arī sports un viss izdosies, tas bija pirms apmēram 4 mēnešiem nobijos. vajadzēja saņemties, bet nobijos. jo vairāk stresa, jo vairāk ēdu. tā ir vieglāk, jo pēc tam varu sevi šaustīt. ēdu un ēdu. un paskatos uz sevi spogulī, nobīstos, ciskas ir tik resnas, ka liekas kā mutanti. vismaz divreiz resnākas par apakšstilbiem.
un vēders, tauku kārta tikpat bieza kā tas, kas zem tiem. dibens arī protams. pēdējā laikā arī dubultzods, rokas. nu protams, ka viss ir uztūcis resns, kad sver 100 kg un esi tikai kkādus 164 cm garš.
reizēm žēl, ka man nav bulīmijas vai anoreksijas. izvemties, piemēram, nespēju, bet pārēsties un pēc tam justies pretīgi man gan izdodas.
esmu bijusi pie dietologa, zinu sistēmu. tikko arī svara vērotāju kursu uz mājām pasūtīju. tikai lietā gan neko neesmu likusi. man jāsasparojas, gribu saņemties.
gribu valkāt skaistas drēbes. nezinu kā tas ir, kad var ieiet veikalā, piemērīt apģērbu un tas der. vai ir par lielu.
sekss man ir bijis vienu reizi mūžā. tad es biju nedaudz mazāk resna. viņš mani ļoti mīlēja, es viņu arī. bijām vēl padsmitnieki. pirmā reize bija laba, nākamajā viņam nesanāca, pēc tam dzīvojām telpās, kur tikai vienam otra apmierināšana trokšņu dēļ bija iespējama, tad izšķīrāmies.
bet gribas gan man. uzbudinājumu, orgasmu, visu kas pienākas. šādā paskatā pat neesmu mēģinājusi kādu meklēt. ko nu es.
BET tādad.
neskaitāmas reizes pēdējo 8 gadu laikā esmu mēģinājusi saņemties, mainīt dzīvi, tikt galā ar svaru. vienmēr uzreiz gribu pārāk daudz, tāpēc ātri noraujos un atceļu plānus. sarēķinu, cik nedēļā jānomet, lai līdz tam un tam datumam būtu īstais svars. labākajā gadījumā nedēļu noturos un tad atsākas bezceris.
mans ideālais skaitlis ir 49 kg. vienalga, ka divas iedaļas zem ieteicamā svara, pēc ķmi rēķinot. gribu būt gandrīz piecdesmit. nezinu gan, kā es tāda izskatītos. nav ne jausmas. bet idejiski gribu.
gaidu to mirkli, kad svars būs normas robežās, varēšu smuki saģērbties, aiziet uz kādu klubu, paflirtēt, seksīgi padejot.
tas viss man iekšā ir, tikai ārējā ļumīgā čaula visu noslēpj un noslāpē.
bet es jau atkal gribu saņemties.
cīnīties, uzvarēt pēc 8 gadu pārdzīvojumiem.
veselību sakārtot
būt tieši uz pusi tievāka, ak šausmas. tas jau tā kā ņemt un uzreiz pārgriezt sevi uz pusēm.
i hope this place helps.
es te rakstīšu par to, cik pretīgi riju. kā mokos lomkās. kā uzvaru.
šodien vai rīt gribu nopirkt riņķi. man liekas, ka varētu būt neslikti riepas pakustināšanai. pamazām jāsāk vingrot. varbūt, kad būs ap 80, sadūšošos un sākšu iet uz sporta klubu.
vasara gan jāpavada kā darbaholiķei. tiešām nespēšu nekur rādīties.
bet briesmīga apziņa ir tā, ka, ja es nometīšu, piemēram, 10kg, kas ir ievērojams skaitlis, tik un tā svēršu 90 kg. un pēc tam, piemēram, 80, kas joprojām ir nenormāli daudz. bet kaut kā ir jāsaņemas, lai manā dzīvē viss būtu kārtībā. lieliska karjera jau top. draugi arī ir labi. vēl izskatu, lūdzu, labu, 1 gab.
lieliski, stundu, kas pagājusi šī žurnāla izveidošanai un ieraksta rakstīšanai, neesmu neko apēdusi, vien dzeru minerālūdni ar citronu garšu, ar divām laima šķēlītēm.
ok, good luck fatty!