|
[Jul. 3rd, 2018|05:10 pm] |
un vakar vnks gulēju dušā un klausījos baznīcas mūziku man vnm gribējies noslīkt bet man vnk patīk mirkt iedomājoties ka mirkstu līdz kaulam un burbuļi nāk ārā pa manu vilnu. esmu drudžaina, un atminos to, kā gāju uz kanālu mērcēt kājas niķoties niķoties vēlreiz niķoties ir mans vienīgais mierinājums tam, kas šobrīd ar mani notiek, jūtos pazudusi visi man kaut ko bāž sejā, un es cenšos gūt patvērumu skaistās filmās un modes skatēs, bet tas viss kļūst traki virspusēji nu tā, ka vairs par kaut ko runāt šķiet bezjēdzīgi visiem šķiet interesē tikai atslēgties no realitātes... ir grūti domāt par dzīvi ja ir tāda sajūta, ka visa pasaule ir pret tevi, it īpaši tu pats. esmu gluži kā nelaimīgA_ bet kā nebūsi ja gribi būt pats ar sevi, bet visi darbi normālos apstākļos ir +18 un kāds visu laiku ir tavā ceļā lai varētu ktko normāli aizpildīt vai izdaŗit |
|
|