| |
[Jul. 3rd, 2018|05:10 pm] |
un vakar vnks gulēju dušā un klausījos baznīcas mūziku man vnm gribējies noslīkt bet man vnk patīk mirkt iedomājoties ka mirkstu līdz kaulam un burbuļi nāk ārā pa manu vilnu. esmu drudžaina, un atminos to, kā gāju uz kanālu mērcēt kājas
niķoties
niķoties
vēlreiz niķoties ir mans vienīgais mierinājums tam, kas šobrīd ar mani notiek, jūtos pazudusi
visi man kaut ko bāž sejā, un es cenšos gūt patvērumu skaistās filmās un modes skatēs, bet tas viss kļūst traki virspusēji
nu tā, ka vairs par kaut ko runāt šķiet bezjēdzīgi
visiem šķiet interesē tikai atslēgties no realitātes...
ir grūti domāt par dzīvi ja ir tāda sajūta, ka visa pasaule ir pret tevi, it īpaši tu pats. esmu gluži kā nelaimīgA_ bet kā nebūsi ja gribi būt pats ar sevi, bet visi darbi normālos apstākļos ir +18 un kāds visu laiku ir tavā ceļā lai varētu ktko normāli aizpildīt vai izdaŗit |
|
|
