gaidam gaidam to a. izstādes naudu jau trešo ceturto dienu, kā nenāk, tā nenāk. bet nu solīts ir un ir jābūt. vakar kā no rīta pēdējo bļodiņu šķeltos zirņus apēdu, tā līdz šim brīdim vairs neko, tikai tēju. man jau pofigā, es ja noskaņojos, ka nav, tad dzīvoju un pat nedomāju par ēšanu, paiet diena, paiet divas, es tik to saldo tējiņu padzeru un miers. bet a. gan vakar, skatos, sēž un šķin iekšā pieneņu lapas pat bez izmērcēšanas sālsūdenī. un viņš vēl pīpētājs, viņam tas cigarešu trūkums. tagad aizbrauca uz muzeju, teica, ka ieminēsies un tad ienāksies tā nauda. nē, nu kamēr nebrauc uz pilsētu un nestaigā gar bulciņceptuvēm, kur visas tās smaržas, kuras uz tevi vairs neattiecas, tikmēr viss kārtībā. un kamēr nesāp galva. bet galva vēl nesāp.

p.s. tikko ienāca fāters un kaut ko boksterēja par kaut kādu naudu, ko a. brālis iedošot tuvākā laikā. varbūt tos mežus beidzot kādam izdevies pārdot?