| Par to brīdi, kad IR |
[Feb. 22nd, 2015|06:44 pm] |
Vai tā nav gadījies, kad kāds ap tevi ņemas tā, ka liekas - vajadzētu jau pa gaisu aizlidot no baudas, bet nu kā nav, tā nav, lai gan visu dara pareizi. Un citreiz tev pieskaras kaut kā šā tā, un viss notiek.
Man liekas, ka ir ļoti svarīgi seksuālajā dzīvē saglabāt un ik pa laikam atjaunot to vispārējo "seksa" līmeni. Ja sekss kādu laiku nav bijis tāds, lai iedvesmotu, vai ir bijis ļoti reti, tad pat tad, ja tas tehniski ir labs, kaut kas vienkārši nokrītas, tāda īpaša seksa skala nokrīt zem līmeņa, kas ir vajadzīgs, lai viss būtu kārtībā un interesanti.
Tad vajadzīgs kas īpašāks, kas to paceltu, un pēc tā īpašā... pēc tam pietiek kādu laiku arī ar ātro seksu, tradicionālu seksu, lai viss būtu labi.
Katram cilvēkam gan jau tās lietas, ko vajag, lai visu atsvaidzinātu, ir citas. Katram vajag atšķirīgā daudzumā, bet man liekas, ka melo tie, kas saka, ka viņiem pietiek ar ļoti reti un visu laiku vienādi. Vai nu melo, vai nezina, par ko runā.
Vēl skumji ir tad, ja nesakrīt šīs vēlmes, kas var uzturēt šo vispārējo seksualitātes līmeni. Vai tad, ja kāds kautrējas, negrib mēģināt neko jaunu. Tad agri vai vēlu sekss kļūst garlaicīgs un ir jāpiespiežas, lai uzdzītu sev īstu gribēšanu. Sākumā, kad divi cilvēki uzsāk seksuālo dzīvi, vienmēr ir interesanti, ja viņi viens otram vispār patīk, jo viss ir jauns, ar katru cilvēku vispār ir citādāk, bet kaut vai pēc diviem gadiem, ne vēlāk, un parasti daudz agrāk, tomēr jāsāk likt klāt vēl kaut kas jauns. Kaut vai reti, kaut vai sīkumi, bet seksualitāte citādāk aizmieg un sāk likties, ka tā ir bijis vienmēr, lai gan nē, bija daudz labāk.
Atļaut seksualitātei aizmigt ir viegli, bet to atkal pamodināt - kas pilnīgi cits.
Tā ir brīnišķīga sajūta, kad pēc kaut kā jauna, kas lika atcerēties, kāpēc sekss ir labākais dabas izgudrojums, no rīta vari klupt otram virsū aiz pēcsajūtas vien, un nodrāzties tik vienkārši, bet izjust tik daudz. Jo seksualitāte ir pamodusies, tā ir dzīva, un katrs mazākais pieskāriens atkal liek izjust to pašu baudu, kāda bija tad, kad pieskārāties viens otram pirmo, otro, trešo reizi...
Kādam tas varbūt liekas neiespējami, bet es zinu, ka visas tās un vēl labākas sajūtas var pamodināt arī vēl pēc gadiem.
Vienkārši jāatrod kas tāds, kas liek tev skatīties uz otru kā uz jaunatklājumu. Izrādās - viņš arī tā prot? Paskat, viņam arī tas patīk?
Skaisti. |
|
|
