| Masturbācija un garīgās prakses |
[Aug. 28th, 2017|10:58 pm] |
Neesmu pārstājusi to darīt, kopš vispār uzsāku, nevienu brīdi, lai cik fantastisks sekss man nebūtu, kaut līdz tām nelaimīgajām 7x dienā, pēc kurām man visa kājstarpe svila. Ne jau katru dienu, un noteikti ne pēc kaut kā īpaši laba, bet ļoti neregulārā biežumā man tas tomēr prasās. Tas ir kaut kas cits, tas nav tas divatā/trijatā/daudzatā sekss. Tas ir citādāk, tas ir ar savām domām. Vismaz man tās parasti ir fantāzijas nevis pornogrāfija, un tajās viss ir citādāk nekā jebkad varētu būt dzīvē.
Neesmu no tām sievietēm, kas visu ko vēlas, bet baidās izmēģināt. Man nav nekādu aizspriedumu un nav nekā tāda, ko es gribētu, bet kautrētos izmēģināt. Senāk ir bijis, bet tie laiki pagājuši. Tiesa, ne visam var atrast domubiedrus, tieši tāpēc ir fantāzijas.
Un vēl jau tā lielā sadaļa ar lietām, kuras nav iespējamas mūsu ikdienas realitātē. Jums tādu fantāziju nav? Nav jēgas no tām? Kā kuram. Man tādas ir un man patīk tās fantazēt. Sapņi ir fantāzijas, ko mēs nekontrolējam, un tie man ir iemācījuši lielu daudzumu dažādu ideju. Tā kā man ir šamanistisko ceļojumu, vizualizāciju utt pieredze, tad šeit un ir viens praktiskais pielietojums manām raganu būšanām - es spēju iztēloties visu līdz pat sīkākajai niansei, līdz katras atsevišķas zvīņas pieskārienam, līdz katrai elpas smaržai, kaut tā smaržotu pēc citas pasaules vēja, lūpu garšai, pat tad ja lūpu ir trīs, katrai manai fantāzijai ir sava balss, savs skatiens un sava personība, turklāt tās es spēju ģenerēt tik dabiski, ka tās pat mani pārsteidz. Laikam tā varētu būt tieša zemapziņas vēlmju manifestācija, apejot apzināto prātu.
Šādas neiespējamas fantāzijas tomēr parāda, ko es vēlētos, un kaut kādu iedvesmu jau tas var dot arī realitātei. Senāk man bija gan kauns par savām fantāzijām, gan likās, ka izmantojot reālus cilvēkus es kaut kā tos no attāluma ietekmēšu, tāpēc es to visu limitēju, bet tagad vairs nē. Ja es nevēlos nevienu ietekmēt (un tas nemaz nav tik bieži, kad es nevēlos :D ), es izmantoju citas savas prakses, lai atkabinātu šo attēlo no reālās personības. Ja man nāk prātā kaut kas pretlikumīgs vai nenormāli perverss, tas tomēr ir interesanti paskatīties, kāpēc tad nu man ir tāda vēlme (ja ir, jo dažreiz izrādās, ka tomēr nav).
Tā ka, piekopiet garīgās prakses, cilvēki. Nekādu pornu nevajadzēs. Būs 3D, 4D un 11D pašam savā galvā, ietverot tādas dimensijas, kādu pat realitātē nav. Liekas dīvaini? Nez, daudzi piekopj visu ko, bet jēga maza. Šeit vismaz ir pilnīgi taustāms, saožams un sagaršojams ieguvums. |
|
|
