| Ideāla seksa mūzika |
[Nov. 10th, 2014|03:53 pm] |
Šodien piedzīvoju kārtējo brīdi, kad mūzika šķiet kā pielāgota notikumiem. It kā tas būtu skaņu celiņš, kas speciāli domāts, lai papildinātu šo ainu. Uzliku skanēt kaut ko, ko klausos samērā reti, bet tomēr šajā retumā ir regularitāte - Metallica simfonisko S&M ierakstu. Uzliku visai skaļi, un pēc brīža tiku virtuvē visai brutāli pavedināta, kas noslēdzās uz viesistabas dīvāna, tieši pie skaļi skanošajām skandām. Mūzika manā dzīvē vispār ir ļoti svarīga, esmu mūzikas maniaks, mūzika vispār spēj man pati par sevi sagādāt erotiskas sajūtas, retumis pat līdz laimīgajam noslēgumam, taču dažkārt, ja ar izvēlēto personu vismaz kaut cik sakrīt mūzikas gaume, šīs baudas var apvienot.
Brīžiem notiek maģiskā saslēgšanās, ka neko nedomājot, neko neplānojot, neko speciāli nepielāgojot, pēkšņi mūzika notiek kustību ritmā un ritms notiek mūzikas pavadībā, katras dziesmas sākums un beigas sakrīt ar kādām pozu maiņām vai vispār "seksa procesa daļām", liekas, ka ritms pieaug tad, kad vajag, un palēninās tieši tad, kad nepieciešams, reizēm pat dziesmu vārdi liekas papildinām notikumus un sajūtas.
Tas ir kaut kas pilnīgi mistisks, kam nav sakara ne ar kādiem prāta procesiem, tas nav jādara un to nevar izdarīt speciāli, un tas notiek tikai tādiem mūzikas pielūdzējiem kā man. Tas ir kāds rituāls, kam piespēlē bungas, tikai šoreiz tā ir jau gatava mūzika, kas pēkšņi pārņem savā varā un liek piedzīvot dubultu baudu.
Esmu lasījusi, ka tā notiek, bet, šķiet, visai reti.
Man ideālā seksa mūzika mainās. Tai noteikti ir jāpatīk vai vismaz jābūt neitrālai tam cilvēkam vai cilvēkiem, kas ir ar mani, jo man nepatīk doma, ka viņi cenšas neklausīties. Tāpat tai jābūt pēc garastāvokļa un pēc seksa garastāvokļa, vai tas ir maigais, mežonīgais, pavisam plēsīgais, jautrais vai kāds cits seksa noskaņojums. Tāpat mūzikai ir jābūt visai skaļai, klusa mūzika nespēj pārņemt savā varā, kad tik daudz vērības tiek piegriezts kaut kam citam. Un visai reti tā spēj paķert mūzika, ko klausos nesen, labāk der tā, kura jau ir klausīta un iemīlēta, kurai katru skaņu zinu no galvas, nevis kura novērš uzmanību kaut vai par 3%, jo mūzikai ir jāņem savā varā nemanāmi, nevis tā, ka prāts sāk klausīties.
Varbūt kādam liekas smieklīgi, bet man ļoti patīk izdziedāt līdzi atsevišķas rindiņas vai vārdus, ja lirikas ir kaut kādā ziņā garšīgas vai par tēmu. Tas liekas romantiski un skaisti, bet, protams, tikai tad, ja vārdi patīk arī otram (vai citiem).
Tas ir kas patiesi maģisks, reti piedzīvots, bet ļoti spēcīgs. |
|
|
