|
|
|
May 5th, 2018
08:40 pm
Vakars.
20:47
Šeit sākas izlaidumu laiks.
Pilsētā pilns ar pārlaimīgiem jauniešiem,kuriem šķiet,ka nu tik sāksies dzīve.Viņu degsme pēc diploma saņemšanas ir lielisks dabas motīvs,lai sperma nekārtos jau pirms olšunas.
Ciniski ir skatīties uz šo apbrinas vērto īpatnību šunu līmenī,kad hormonalā balansa ietekmē jaunais cilvēks tiecas izzināt pasauli,tiekties ,censties un sasniegt kaut ko netveramu.Kas galu galā izrādās vien tikai atbilstoša partnera atrašana lai nodotu savu gēnu materialu tālāk.Skan baisi,bet tāds ir tas ietvars ārpus socalās vides ko esam uzbūruši savu smadzeņu ietekmē.
Skatoties uz visu šo savdabīgo karuseli iekritu uz mirkli savu skolas laiku apburtajā nojausmā.Stavēju skatījos apjaušot,ka mans skarbais realisms arī uzradās tikai pēc 25.
Līdz tam jūra bija pārpeldama,pasaule pie kājām un sapņu vairāk,kā zvaigžņu virs Rīgas centra vasarīgā novakarē.
Aizvien vēl kāds mans neizsapņotais sapnis spēj sentimentāli mani sāpināt,kad ļaujos.
"ipaši attiecībā"uz emocijām pret cilvēkiem/būtnēm kas ir nepastāvīgas ka laikapstakļi.
Es esmu tālu no mājām,svešos cilvēkos.Viņi runā man netverami vēl.Kas mani glābj no realitātes skumjā seklua caur kuru jaizziet katru valodu apgūstot.Tā bija ar dzimto,tā ar otro un trešo.Kamēr nesapratu likās ,šķita ka atklāšu jaunu pasauli,kā sāku saprast,reizēm nāca skumjas no sekluma un nelāgā satura ar kādu apkārt dzivo tik daudz.
Vēl esmu dzīvs,fiziski dzīvs un dziļi kaut kur noslepts viss maigums pret cilvēka sugu.Ar ilgām pēc mīlestibas tīribas lai no kurienes tā pret mani nāktu.
Ilgojos sava suncīša,un ieritināšanās siltā segā ,azotē kura nespiež.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
