Oct. 21st, 2019 @ 04:37 pm elpot

Mēģināju kaut ko uzklabināt no rīta, bet vārdi jau kuro dienu ir smagi iestrēgušai rīklē. Es zinu, ka nekas vairs nebūs kā ir bijis, pienāca brīdis un tā sirmošana arī, kad saproti, ka pietiek dzīvot iedomu pasaulē. Es tiešām ļoti cenšos būt taisnīga pret visiem un visus saprast. Tāpat man nepatīk turēt rūgstošu prātu un vsp apvainoties. Un vispār es attaisnoju cilvēku un cilvēku rīcības tāpat – ir vieglāk dzīvot, ja pasaule apkārt ir skaista un nav sveša.

Es uzpūtos un nopūtos. Kā tāda gada lielā meditācijā, ieelpoju visas tās savas pasaules un iedomas un izelpoju nu viņas ārā.

Un tagad es klusēju - es saprotu, ka vajadzētu jau atkal atsākt elpot, vilkt iekšā gara plaušās dzīvību – melus vai īstos.

Es nopūtos, es nezinu.
Un pagaidām tukšums.
Rehab, LV, gaidu lidmašīnu.
viensVilks