Oct. 10th, 2019 @ 08:05 am atlaid,tā


Saņēmu visus savus klusumus rokā un tev uzrakstīju. Par sapņiem un viens otra atlaišanu. Par to, ka viss iet nekur un mums nav jāiet nekurienei līdz. 
Es rakstīju ātri, lai nenobītos, lai nenožēlotu un, lai nepārdomātu. Tas kas ir, bija un būs starp mums ir stiprāks par mani.
Es runāju ātri.
Es pieliku punktu visam.

Tā nedrīkst un ir jāapstājas.

Tu pateici paldies un apklusi.
Nebūs diena, kad tevi nemīlēšu un nebūs vakars, kad neilgošos. Tas ir stiprāks par mani, tas ir stiprāks par tevi, tas ir stiprāks par šo pasauli.

Tev jāiet, man ir jāiet.

Diemžēl, virzieni citi.
viensVilks