Debesscūka (dzejolis bērniem, nosapņots)
« previous entry | next entry »
Apr. 29., 2015 | 07:02 am
Reiz, kādā rītā
ar pieneņu pūku
no debesīm nolaidās cūka.
Tai galvā bij’ cepure,
drusku par lielu
un bikses, kas bišķītiņ spieda.
Bet cūkai gribējās krūzīti piena
un aveņu kūku pie viena.
Tā aizgāja ciemā pie viena, pie otra
un ciemojās cauru dienu.
Kad vakars bij’ klāt un piens bija izdzerts,
un aveņu kūka pie viena,
uzpūta ziepju burbuli cūka,
sēdās, un – ŽVIKTS! atpakaļ debesīs:
„Mīļie, paldies un ardievu!”
2015.g.29.apr.
ar pieneņu pūku
no debesīm nolaidās cūka.
Tai galvā bij’ cepure,
drusku par lielu
un bikses, kas bišķītiņ spieda.
Bet cūkai gribējās krūzīti piena
un aveņu kūku pie viena.
Tā aizgāja ciemā pie viena, pie otra
un ciemojās cauru dienu.
Kad vakars bij’ klāt un piens bija izdzerts,
un aveņu kūka pie viena,
uzpūta ziepju burbuli cūka,
sēdās, un – ŽVIKTS! atpakaļ debesīs:
„Mīļie, paldies un ardievu!”
2015.g.29.apr.