Kārtējo reizi izskatījos pēc muļķes, kad pielietoju vienu paņēmienu, uz kuru man ir neapšaubāms talants, bet kuru kontrolēt es nemāku.
Runa ir par to, ka es māku ieslēgt iekšējo krāsniņu pēc pasūtījuma. Es vispār salstu pie zemākām temperatūrām kā citi cilvēki, bet kad salstu, varu ieslēgt apkuri, ja man nav briesmīga depresija un ja esmu normāli paēdusi. Sliktākais ir tas, ka tā mēdz pārkurināties un es vairs nevaru to laicīgi izslēgt. Dzīvē tas izskatās - visi tinas jakās, džemperos, velk cimdus un cepures, bet es sēžu vienā topiņā un vēl vēdinos, un elsoju kā suns. Tas nestrādā pie vairāk kā -5 grādu sala, un vispār mīnusos strādā retāk līdz topiņa līmenim, bet tādos parastos nedaudz virs nulles apstākļos kā pavasara nakts, tas strādā ļoti labi.
Atceros nakti, ko pavadījām nūdistu pludmalē ar draugiem, visi tinās džemperos un pa virsu vilka vēl jakas, kamēr es peldējos jūrā un tad vēl stundu nosēdēju pilnīgi plika ar slapjiem matiem. Toreiz man to gribējās, es jutos labi, taču dažreiz tas ir pilnīgs stulbums. Sveši cilvēki apkārt skatās kā uz traku, bet es negribu to visu stāstīt, bet ir tik karsts, ka man ausīs sāk dunēt un elpas trūkst, nākas vien vilkt jaku nost. Citi atkal domā, ka es mēģinu izrādīties un kaut ko tēloju.
Tik žēl, ka es nemāku kontrolēt šo iekšējo krāsniņu. Ja man salst, man gribas iekurināt, bet bieži sanāk tā pārkurināt, ka no malas izskatos pēc muļķes, un katram jau nestāstīsi par savu enerģētisko praksi utt. Bet neslēgt vispār iekšā - nu bet ja salst, kā tu neslēgsi?
Muļķīgi. Jau gadiem nemāku to apturēt. Nākas vien izslēgt malkas padevi un gaidīt, kad pati atdzisīs, bet tas var aizņemt pat pusstundu. Līdz tam es izskatos vai nu pārdzērusies vai pozerīga.
Šajā pasākumā es neizdzēru ne malciņu alkohola. Bet nu neko, nav jau TIK traki, taču man ļoti nepatīk šī sajūta. Draugiem jau pastāstu, kas man par problēmām, bet arī... cik kurš tic, nezinu.
Šī laikam ir mana redzamākā un pierādāmākā spēja. Nezinu, vai tā sakņojas tīri enerģētikā, pašsuģestijā vai fizioloģijā, nav ne jausmas, bet darboties darbojas gan. Pie tam es pēc tam nekad nesaslimstu, ko nevarētu teikt par reizēm, kad es neesmu nemaz spējusi to ieslēgt un sasaldējos.
Runa ir par to, ka es māku ieslēgt iekšējo krāsniņu pēc pasūtījuma. Es vispār salstu pie zemākām temperatūrām kā citi cilvēki, bet kad salstu, varu ieslēgt apkuri, ja man nav briesmīga depresija un ja esmu normāli paēdusi. Sliktākais ir tas, ka tā mēdz pārkurināties un es vairs nevaru to laicīgi izslēgt. Dzīvē tas izskatās - visi tinas jakās, džemperos, velk cimdus un cepures, bet es sēžu vienā topiņā un vēl vēdinos, un elsoju kā suns. Tas nestrādā pie vairāk kā -5 grādu sala, un vispār mīnusos strādā retāk līdz topiņa līmenim, bet tādos parastos nedaudz virs nulles apstākļos kā pavasara nakts, tas strādā ļoti labi.
Atceros nakti, ko pavadījām nūdistu pludmalē ar draugiem, visi tinās džemperos un pa virsu vilka vēl jakas, kamēr es peldējos jūrā un tad vēl stundu nosēdēju pilnīgi plika ar slapjiem matiem. Toreiz man to gribējās, es jutos labi, taču dažreiz tas ir pilnīgs stulbums. Sveši cilvēki apkārt skatās kā uz traku, bet es negribu to visu stāstīt, bet ir tik karsts, ka man ausīs sāk dunēt un elpas trūkst, nākas vien vilkt jaku nost. Citi atkal domā, ka es mēģinu izrādīties un kaut ko tēloju.
Tik žēl, ka es nemāku kontrolēt šo iekšējo krāsniņu. Ja man salst, man gribas iekurināt, bet bieži sanāk tā pārkurināt, ka no malas izskatos pēc muļķes, un katram jau nestāstīsi par savu enerģētisko praksi utt. Bet neslēgt vispār iekšā - nu bet ja salst, kā tu neslēgsi?
Muļķīgi. Jau gadiem nemāku to apturēt. Nākas vien izslēgt malkas padevi un gaidīt, kad pati atdzisīs, bet tas var aizņemt pat pusstundu. Līdz tam es izskatos vai nu pārdzērusies vai pozerīga.
Šajā pasākumā es neizdzēru ne malciņu alkohola. Bet nu neko, nav jau TIK traki, taču man ļoti nepatīk šī sajūta. Draugiem jau pastāstu, kas man par problēmām, bet arī... cik kurš tic, nezinu.
Šī laikam ir mana redzamākā un pierādāmākā spēja. Nezinu, vai tā sakņojas tīri enerģētikā, pašsuģestijā vai fizioloģijā, nav ne jausmas, bet darboties darbojas gan. Pie tam es pēc tam nekad nesaslimstu, ko nevarētu teikt par reizēm, kad es neesmu nemaz spējusi to ieslēgt un sasaldējos.