Tik jocīgi sapņi man pēdējā laikā par vecāsmammas dzīvokli. Ir idejas, kāpēc... bet nezinu.
Pirmajā mani bija sagūstījusi viena traka, apmēram 14 gadus veca reliģiskā fanātiķe un kopā ar daudziem cilvēkiem ieslēgusi vecāsmammas dzīvoklī. Jocīgākais, man šis dzīvoklis, lai gan tas izskatījās pilnīgi tāds, kā tas ir, nesaistījās ar vecomammu, kas tur dzīvo, bet vienkārši ar kaut kādu dzīvokli. Šī meitene gribēja, lai mēs pieņemam viņas ticību - es un liels bars dažādu, it kā nesaistītu cilvēku, ko viņa bija noķērusi. No ārpuses māju apsargāja viņas nolīgti militāristi ar šaujamajiem.
Viņas ticība bija ļoti skaista ticība, ciktāl to varēja saprast, bet visi juta, ka tur ir zemūdens akmeņi. Meitene bija fanātisma pārņemta un teica, ka viņai vajag pirmos apustuļus, kas izbaudīs šīs ticības priekus un ies sludināt. Neviens viņai neticot, tāpēc jāķeras pie tādiem līdzekļiem, bet ticība esot pati labākā pasaulē - ļoti praktiska ticība. Vajag tikai zvērēt uzticību tai un tev uzreiz pienākas pūķis (latviešu izpratnē), kas tev kalpo. Latviešu pūķi nav drakoni, tos labāk būtu saukt šajā svešvārdā, ne par pūķiem. Latviešu pūķis ir radījums, kas kalpo par augstu cenu kādam cilvēkam, un tam parasti ir konkrēts darbs - naudas pūķis, mantas pūķis ir vissizplatītākie, bet ir bijuši arī cita veida pūķi, kas nes ziņas, piemēram. Ja zvērēsi uzticību šai meitenei, kas ir praviete, viņa uzreiz dos tev tādu pūķi, kādu tu gribēsi, bet ir jāizvēlas viena joma. Piemēram, pūķis, kas nes bagātību un veiksmi naudas lietās, tad ir veselības pūķis, kas dod neparasti stipru veselību un sargā no traumām, vēl ir mīlestības pūķis, kas dod veiksmi attiecībās, ir zināšanu pūķis, kas dod gudrību un nes ziņas no tālām zemēm, ir talantu pūķis, kas attīsta tevī visus tavus labākos talantus, un tā tālāk. Viņi bija skaitā 13 veidu, citus es neatceros. Praviete apgalvoja, ka nav pilnīgi nekādu negatīvu blakusefektu, vienīgais, ko pūķis pieprasa - lai cilvēks vismaz nelielu daļu laika veltītu sludināšanas darbam, lai arī citi pieņemtu šo ticību - ticību pravietei.
Mēs neticējām viņai, teicām, lai pierāda, un viņa izsauca it kā durvis uz pūķu pasauli, kur viņi gaida, lai tikšu šajā, jo viņiem šeit ir labāk, un arī cilvēkiem ar pūķiem ir labāk, un tas esot labs darījums. Pūķi bija amorfas, dūmakainas masas dažādās krāsās, kas vijās un lidoja blakuspasaulē.
Man likās, ka tā ir kolonizācija - kad pūķis būs daudz cilvēkiem, tie pārņems pasauli, jo laikam katrs var ienākt pasaulē tikai caur cilvēku, bet to es noklusēju.
Meitenīte stāstīja, ka reliģija ir ļoti toleranta, katrs var atstāt sev arī citu ticību, tikai jātic pūķu spēkam un jāsludina tas, ka katram vajag savu pūķi, citādi reliģija neko neprasīja, izņemot godbijīgu attieksmi pret pravieti, bet viņa neko citu neprasot, kā tikai sludināt tālāk.
Ar pūķiem varēja mainīties, ja abi cilvēki piekrita. Pūķi var mainīt uz mēnesi, piemēram, ja man šķobās veselība, bet tev gaidāms bīstams naudas darījums, mēs maināmies - tavs veselības pūķis man uzlabos veselību, bet mans naudas pūķis palīdzēs tev tajā darījumā. Pūķi jāmaina uz mēnesi, un tad trīs mēnešus jātur savējais. Pūķi nevar mainīt ar svešu cilvēku, pūķis iet tikai pie tāda, kam tu daudz maz uzticies.
Viss jau būtu labi, ja man nebūtu aizdomas, ka tas tomēr nav īsti labi un tur kaut kas slēpjas. Mēs neviens nepiekritām, bet meitene kļuva arvien fanātiskāka un tikai stāstīja par pūķu priekšrocībām. Kā sapnis beidzās, neatceros.
*
Tad bija sapnis, kurā es ļoti labi zināju, ka tas ir vecāsmammas dzīvoklis, bet tajā neviena un nekā nebija, izņemot vienā istabā galds un otrā dīvāns. Pazudis bija viss - mēbeles, cilvēki, mantas, pat tādas lietas kā dvieļu pakaramie un aizkaru stangas. Viss tukšs un kluss un dīvaini gaišs.
Sapnis sākās ar to, ka pa gabalu skatos - nāk mans vīrs, bet pienāk tuvāk, nekā, nav vīrs, bet cits cilvēks, tikai ar mana vīra bārdu un matiem, kas ir visai tālu no tā, kā tas cilvēks izskatās. Es prasu kaut ko kā wtf, bet viņš saka, ka man kaut ko parādīs un aizved uz vecmammas dzīvokli. Kad jautāju - ko tu izdarīji ar vecmāmiņu un tēti, kas tur dzīvo, un kur visas mantas, šis saka, ka ne viņš darīja, bet neko paskaidrot negrib, jūtu, ka zina vairāk, bet nesaka.
Nu, tad bija tāda sapņa daļa, pēc kuras es pamodos ar notirpušām kājām un aizelsusies, bet tas jau cits stāsts :D Viņam tīri labi piestāvēja vīra bārda un mati :D
Nezinu tagad, ko domāt. Tik tuvu līdzās - ar kādu 4 nakšu atstarpi divi sapņi par šo dzīvokli, un vienā es pat nesaprotu, ka tas ir tas dzīvoklis, vai dŗizāk - neesmu informēta, ka tur kāds dzīvo, ko es pazīstu, otrā - dzīvoklis ir pamests un tukšs. Var jau būt, ka nav jāmēģina kaut kas samudrīt... vienkārši viņi pārvāksies. Taču pārvākšanās iemesls visticamāk var būt tikai viens... ... ...
Pirmajā mani bija sagūstījusi viena traka, apmēram 14 gadus veca reliģiskā fanātiķe un kopā ar daudziem cilvēkiem ieslēgusi vecāsmammas dzīvoklī. Jocīgākais, man šis dzīvoklis, lai gan tas izskatījās pilnīgi tāds, kā tas ir, nesaistījās ar vecomammu, kas tur dzīvo, bet vienkārši ar kaut kādu dzīvokli. Šī meitene gribēja, lai mēs pieņemam viņas ticību - es un liels bars dažādu, it kā nesaistītu cilvēku, ko viņa bija noķērusi. No ārpuses māju apsargāja viņas nolīgti militāristi ar šaujamajiem.
Viņas ticība bija ļoti skaista ticība, ciktāl to varēja saprast, bet visi juta, ka tur ir zemūdens akmeņi. Meitene bija fanātisma pārņemta un teica, ka viņai vajag pirmos apustuļus, kas izbaudīs šīs ticības priekus un ies sludināt. Neviens viņai neticot, tāpēc jāķeras pie tādiem līdzekļiem, bet ticība esot pati labākā pasaulē - ļoti praktiska ticība. Vajag tikai zvērēt uzticību tai un tev uzreiz pienākas pūķis (latviešu izpratnē), kas tev kalpo. Latviešu pūķi nav drakoni, tos labāk būtu saukt šajā svešvārdā, ne par pūķiem. Latviešu pūķis ir radījums, kas kalpo par augstu cenu kādam cilvēkam, un tam parasti ir konkrēts darbs - naudas pūķis, mantas pūķis ir vissizplatītākie, bet ir bijuši arī cita veida pūķi, kas nes ziņas, piemēram. Ja zvērēsi uzticību šai meitenei, kas ir praviete, viņa uzreiz dos tev tādu pūķi, kādu tu gribēsi, bet ir jāizvēlas viena joma. Piemēram, pūķis, kas nes bagātību un veiksmi naudas lietās, tad ir veselības pūķis, kas dod neparasti stipru veselību un sargā no traumām, vēl ir mīlestības pūķis, kas dod veiksmi attiecībās, ir zināšanu pūķis, kas dod gudrību un nes ziņas no tālām zemēm, ir talantu pūķis, kas attīsta tevī visus tavus labākos talantus, un tā tālāk. Viņi bija skaitā 13 veidu, citus es neatceros. Praviete apgalvoja, ka nav pilnīgi nekādu negatīvu blakusefektu, vienīgais, ko pūķis pieprasa - lai cilvēks vismaz nelielu daļu laika veltītu sludināšanas darbam, lai arī citi pieņemtu šo ticību - ticību pravietei.
Mēs neticējām viņai, teicām, lai pierāda, un viņa izsauca it kā durvis uz pūķu pasauli, kur viņi gaida, lai tikšu šajā, jo viņiem šeit ir labāk, un arī cilvēkiem ar pūķiem ir labāk, un tas esot labs darījums. Pūķi bija amorfas, dūmakainas masas dažādās krāsās, kas vijās un lidoja blakuspasaulē.
Man likās, ka tā ir kolonizācija - kad pūķis būs daudz cilvēkiem, tie pārņems pasauli, jo laikam katrs var ienākt pasaulē tikai caur cilvēku, bet to es noklusēju.
Meitenīte stāstīja, ka reliģija ir ļoti toleranta, katrs var atstāt sev arī citu ticību, tikai jātic pūķu spēkam un jāsludina tas, ka katram vajag savu pūķi, citādi reliģija neko neprasīja, izņemot godbijīgu attieksmi pret pravieti, bet viņa neko citu neprasot, kā tikai sludināt tālāk.
Ar pūķiem varēja mainīties, ja abi cilvēki piekrita. Pūķi var mainīt uz mēnesi, piemēram, ja man šķobās veselība, bet tev gaidāms bīstams naudas darījums, mēs maināmies - tavs veselības pūķis man uzlabos veselību, bet mans naudas pūķis palīdzēs tev tajā darījumā. Pūķi jāmaina uz mēnesi, un tad trīs mēnešus jātur savējais. Pūķi nevar mainīt ar svešu cilvēku, pūķis iet tikai pie tāda, kam tu daudz maz uzticies.
Viss jau būtu labi, ja man nebūtu aizdomas, ka tas tomēr nav īsti labi un tur kaut kas slēpjas. Mēs neviens nepiekritām, bet meitene kļuva arvien fanātiskāka un tikai stāstīja par pūķu priekšrocībām. Kā sapnis beidzās, neatceros.
*
Tad bija sapnis, kurā es ļoti labi zināju, ka tas ir vecāsmammas dzīvoklis, bet tajā neviena un nekā nebija, izņemot vienā istabā galds un otrā dīvāns. Pazudis bija viss - mēbeles, cilvēki, mantas, pat tādas lietas kā dvieļu pakaramie un aizkaru stangas. Viss tukšs un kluss un dīvaini gaišs.
Sapnis sākās ar to, ka pa gabalu skatos - nāk mans vīrs, bet pienāk tuvāk, nekā, nav vīrs, bet cits cilvēks, tikai ar mana vīra bārdu un matiem, kas ir visai tālu no tā, kā tas cilvēks izskatās. Es prasu kaut ko kā wtf, bet viņš saka, ka man kaut ko parādīs un aizved uz vecmammas dzīvokli. Kad jautāju - ko tu izdarīji ar vecmāmiņu un tēti, kas tur dzīvo, un kur visas mantas, šis saka, ka ne viņš darīja, bet neko paskaidrot negrib, jūtu, ka zina vairāk, bet nesaka.
Nu, tad bija tāda sapņa daļa, pēc kuras es pamodos ar notirpušām kājām un aizelsusies, bet tas jau cits stāsts :D Viņam tīri labi piestāvēja vīra bārda un mati :D
Nezinu tagad, ko domāt. Tik tuvu līdzās - ar kādu 4 nakšu atstarpi divi sapņi par šo dzīvokli, un vienā es pat nesaprotu, ka tas ir tas dzīvoklis, vai dŗizāk - neesmu informēta, ka tur kāds dzīvo, ko es pazīstu, otrā - dzīvoklis ir pamests un tukšs. Var jau būt, ka nav jāmēģina kaut kas samudrīt... vienkārši viņi pārvāksies. Taču pārvākšanās iemesls visticamāk var būt tikai viens... ... ...