| |
[Dec. 6th, 2032|02:43 pm] |
|
Dvīņu liesma aizbraukusi, tā kā es paliku viens un sapnī redzēju... dvīņu liesmu. Viņa sēdēja uz grīdas, atspiedusies pret sienu un izkliedza pret mani: "Es tevi mīlu!! Es tevi tik ļoti mīlu!". Es zināju, ka viņa nāk no ballītes, un jautāju: "Vai tu esi kaut ko apēdusi?" Viņa piecēlās un raudzījās manī ar lielām acu zīlītēm. Tad mēs dejojām. Un tad es pamodos un skaļi izsacīju sapni, lai neaizmirstu. Tad es atkal aizmigu un atkal redzēju dvīņu liesmu. Šoreiz es viņai līdz visiem sīkumiem un pat parādot fiziski, izstāstīju par savu sapni, kurā viņa teica, ka mīl mani un kur mēs dejojām. Un tad mēs atkal dejojām un es jutos ļoti mīlēts un saviļņots. Un tad es pamodos un aizmigu atkal un atkal satiku dvīņu liesmu, kurai stāstīju par to, ka stāstīju par savu sapni ar viņu. |
|
|
