| ou mēen, cik sarkani |
[Apr. 13th, 2009|05:24 pm] |
labrīt, labdien, labvakar.
tātad šodiena. pamodos tieši 13:0o. labi, labi, es muldu, pamodos kkur bez 10 vienos. bet tā izklausījās dramatiskāk. whatever par to. bija cieša doma mācīties, mācīties, izmācīties. un ne par ko nedomāt. ne par ko negruzīties.
tātad-kur esi esmu tikusi? es neesmu izmacījusies [matenes burtnīca pa gaisu], esmu paspējusi skumt par dzīves negodīgumu 2vas reizes, manās rokās ir koši sarkana matu krāsa [ impulsīva ideja uz mūzikas fona, akk]. laikam jau nav tas labākais variants, kā apmākt dzīves pelēcību, bet tiešām nekas labāks man prātā nenāk . vienīgi atmiņā kaut kas raisījās, un es atcerējos. atcerējos, ka gāju 6. klasītē un norkāsoju sarkanus matus, tieši tādus, kā mana matukrāsa. 2 mēnešus ar mani neviens nedraudzējās [ heh ] . es biju baigi duma un par to gruzījos. bet īstenībā vajadzēja laist gar ausīm.. vai arī kādam iešaut. whatever. kas bijis, bijis. atā, rokos dziļāk interneta dzīlēs, ieslēdzu mūziku un atslābinos. čau |
|
|
