Āra pastaiga ar savu dzestro,auksto gaisu.
tad uz 10 sekundēm uznāca klepus lēkme, vai arī es vnk aizrijos ar kādu mušu, bet..
kas to lai pie velna zina.
bet no tā visa es apreibu.
pa galvu sāka šaudīties dažadas domas.. atmiņu fragmenti..
kā dūmi pārslīd par manu seju,
lapas iekrīt tumšās,netīrās peļķes,
kritiens pa kāpnēm,
grāmatas lappuses pāršķiršana,
dziesmas fragments, un tad nākošās dziesmas fragments, un nākošās.
un tam visam pa vidu kā Tu stāsti leģendu par cilvēku, kurš nejūt vairs savu sirdi.