Tik ļoti nesaprotu to savu organismu tomēr. Kautkā sakārtoju to visu ēšanas jautājumu un to visu naturālo vairāk. Un paliek patiešām labāk. Bet tā otra puse tomēr ir ļoti nesakārtota man. Stress. Šodien tik ļoti, ļoti grūta diena bija. Nu tā, ka emocionāli. Un visas tās ķermeņa sāpes ir atpakaļ. Visu vakaru esmu tāda nomocīta. Pirmdien sākas audits manam projektam. Un viss notiek uz pedējo brīdi. Un, protams, priekšniece nav uz vietas un vispār neviena nav. Un tad esmu es ar savu decision making un pēdējiem dokumentiem. Rīt vēl no rīta jāaizbrauc līdz darbam aizsūtīt visu pre-info auditam un tad tikai jāpārdzīvo nākamā nedēļa, kad visu inspektēs un pētīs un analizēs. Un man tik ļoti negribējās šo atbildību. Un manī tik daudz stresa sakrājās šodien, jo tomēr atbildēt par 20 cilvēku komandu, nav manos pienākumos. Un, ja ikdienā es par to tik ļoti neiebilstu un varu visu labi menedžēt, tad tagad, kad tas ir tieši mans projekts ir pavisam savādāk.
Esmu gandarīta par padarīto un neko protams izmainīt vairs nevaru. Tikai ķermenim to nevar ieskaidrot. Laikam jau vairāk prātam.
Kā lai ar to stresa līmenī dzīvo? Kā, lai es viņu nomierinu un samazinu? Tāda emocionāla būtne es esmu tomēr.