Vakardien izlīdu no savas komfort zonas un aizgāju ar draudziņiem paklausīties mūziku vecā piepilsētas pabā. Daudz alkahola. Daudz cigarešu. Sapazišānās ar grupām. Sēdēšana uz riteņa aizmugurējā sēdekļa kamēr nedaudz iedzērusi draudzene traucās pa ielām un skaļi smejās. Šodien sirds dauzās. Lēnām dzeru jau otro kafijas krūzi. Un manas ausis ir tik ļoti aizkritušas no stāvēšanas tuvu tumbām un skaļruņiem, ka jūtos tikko izkāpusi no lidmašīnas.
Tas mani tā kā nedaudz satrauc. Tāds pilnīgs dullums. Vienīgā cerība ir, ka līdz vakaram pāries. Man būs relaksējoša vanna ar lavandu. Pabeigšu lasīt "Meklējot Aļasku" un uzcepšu pankūkas. Tāda nekāda svētdiena. Pavisam klusa un bezspēcīga.