Trešdiena, 7. Okt 2009, 23:24

Runājot par bosiem - mēs ar direktori pārkāpām koleģiālo attiecību barjeru piektdien. Tagad mēs esam draudzenes. Tas ievieš jaunas vēsmas darba atmosfērā. Augstāka kvalitāte, mazāk stresa. Viņa un viņas ģimene ir ielūgta pie maniem vecākiem ciemos. Tas nav nekas tāds, ko es būtu gaidījusi vispār...un tik ātri.

Attiecības ar vecākiem arī ļoti mainās. Strauji. Aizvedu mammīti uz Igauniju garīgās izaugsmes ceļojumā. Spontāns gājiens. Teica, ka jūtoties, it kā es būtu viņas māte nevis otrādi. Un starp meitām kopumā jūtoties kā māsa nevis māte. Mēs mēģināsim viņai uzdāvināt iespēju būt par māti, būt par sevi. To, kas viņai nav bijis ilgus gadus, ja ne nekad. Kā jau 99% viņas vecuma cilvēkiem. Audzināšana. Aizliegtā dzīve. Sapņu kļūšana par realitāti.

Drīz. Pēc šīs pasaules gala iestāsies paradīze visiem, kas to vēlēsies. Tiem, kas ļoti vēlas, tiem tā iestājas jau tagad. Viņa būs viena no tiem, kas negaidīs līdz pēdējam brīdim, lai sāktu izdzīvot sapņus.

Ceturtdiena, 8. Okt 2009, 11:22
[info]siveens

Ceturtdiena, 8. Okt 2009, 20:43
(Anonymous)

awww, man tāds prieks par Tavu mammīti! Viņa ir foorša (tikai pati to vēl līdz galam neizna) :) bet drīz...