Īsumā par šodienu - pamodos raudot piecos no rīta. Aiz loga bija duļķaina tumsa. Visu nakti rādījās maza telpa, kurā gulēja puisis ceturtajā vēža stadijā, apkārt viņam uz gultas malām sēdēja viņa tuvinieki un es. Viņš dzisa ar katru minūti arvien straujāk, un jo vairāk viņš pameta savu ķermeni, jo spožāka gaisma mirdzēja ap viņa galvu. Un tad vēl bija tilts pāri veļupei, pa kuru krizdami klumburēja palaidušies, nodzērušies draugi. Gari nāca arī vakar, un aizvakar, un pamostoties aiz loga smīnēja tā pati duļķainā tumsa.