nekurlande

10:26 am: Vienīgais mīnuss dzīvojot Āgenskalnā ir sabiedriskais transports. Tas ir - iespēja tikt prom. Un, ja ir tāda vajadzība, sevišķi, ja jābrauc tālu, un laukā vēl salst visas vietas, nākas izmantot sabiedrisko transportu. (Nu, ja vien cilvēks nav viens no tiem psihopātiem, kuri ceļas četros no rīta un pioniera solī katru rītu, plikās pakaļās ietērpti, soļo uz Šmerli). Pulkstenis vēl nav nositis desmito rīta stundu un es trīs pieturu laikā jau esmu redzējusi tādas kaites, kuras nav atrodamas lielajā medicīniskajā grāmatā. Nemaz nerunājot par visiem dauna sindroma paveidiem, dilonisku klepošanu un džekiem, kuri kailiem stumbeņiem loca iekšā siļķes no kažokiem. Šodien, piemēram, stāvēju pretī džekam ar pusotru aci. Bāc... saule speed, putniņi lido, šodien visdrīzākais būs labāk nekā rīt, kā jūs tur dziedājāt, bet kāpēc man tas viss ir jāredz? Es esmu maigs narcises zieds, nupat no migas izvēlies, pievērtām actiņām, rīta smīnu par vakar sagāztajiem podiem un vienu braucienu e-talonā iekš mēteļa kabatas, kontroles gadījumā. Kādēļ jūs gribat apstādināt manu sirdi jau pirms brokastīm? Nu nē, tas taču ir arī ārkārtīgi kruti un transportos mēs redzam the real life, nanananana. Bet kādēļ tieši tur, kādēļ tieši tirgu rajonā, visbiežāk, pulcējas šie burvīgie frīki? Tas tā ir vēsturiski? Ja labi padomā, tagad tirgū viss nemaz nav baigi lētāks kā veikalā, es esmu bijusi viņos visos. Kāpēc viņi visi tur pulcējas, mīlīgi iejūkot starp pensionāru masām? Nu es neprasu daudz. Būt pilnā autobusā ar tualetes ūdeņos izmērcētiem buržujiem atrasties būtu daudz sliktāk. Bet kāpēc mēs vienkārši nevaram sarunāt izveidot pieturās to numuriņu automātu - 'spiediet viens, ja esat džeks ar pusotru aci' ; 'spiediet divi, ja esat latvijas pelēkais', un tā. Nu, ķipa divās līdz trijās kategorijās, piemēram, un tad ekrāns parāda kurā autobusā lēkt iekšā. Nu, lai drusciņ izlīdzinās. Nezinu, varbūt man vienkārši ir noveicies redzēt to, ko citi neredz, varbūt pamanu tikai interesantākos pasažierus. Varbūt vienkārši daudz labāk būtu, ja viņiem visiem rokās būtu koši karodziņi. Bļāviens, es ļoti ceru, ka neviens šo neuztver nopieti.