| |
[Jan. 25th, 2009|09:52 pm] |
|
mamma gribējusi, lai puika bērnībā spēlē ģitāru, bet viņš labprātāk apsēdies pie tepiķa, uz kura malām spēlējis klavieres. kādu laiku klavieres tiek apgūtas pa īstam, taču visam reiz pienāk gals un, nu jau pēc paša iniciatīvas, tiek atklāta ģitāra. tīņu gados dažādas grupas, kurām paralēli tiek pierakstīta klasiskā mūzika līdz tiek nolemts, ka varētu mēģināt kļūt par komponistu. mācību procesā lēnām zūd ilūzijas par izvēli un gadu pēc mācību uzsākšanas tiek saņemts liktenīgais zvans ar piedāvājumu pievienoties kā ģitāristam kādam mūziķim (kas izrādās ir Imogen Heap). pēc vairāku mēnešu tūres Leo top skaidrs, ka šādi viņš var sev nodrošināt iztikuun dara to joprojām. sadarbojies ar Niku Keivu, Braienu Īno u.c. izplatītiem mūziķiem
tas varētu būt kā draugs, kas daudz ceļo, bet tagad jūs sēžat uz piepilsētas mājas lieveņa, ir silts vasaras vakars, sievietes novāc izžuvušo veļu un tālumā dzirdamas suņu gurdenās rejas. tu klausies viņa siltajā balsī un varbūt nemaz nedzirdi, ko viņš stāsta, jo galvenais, ka ir šī balss, kas nomierina un ļauj justies patīkami. un vairāk jau arī neko nevajag - http://www.myspace.com/leoabrahams |
|
|
