kasi mani un tev taps piedots

kas notiek? niknums vai satraukums ir spēks, kurš mani vada? es apzinos, ka esmu ložņa, bet vai konstantie meli ir attaisnojami? nē, meli ir gana smeldzīgi, bet noklusēšana tevi sažņaudz kā lata monētu bezpajumtnieka dūrē.

it kā izjūtu dusmas, bet... bet sajūta tāda, ka tuneļa galā mani gaida piedzīvojums,
sajūta tieši tāda, kad pirmoreiz ieraudzīju andri.

vai tiešām vēsture atkārtojas?