Pītagu dienasgrāmata

Vai jūs esat dzirdējuši dzeni – riesta laikā tēviņi parasti dzied dzīvesbiedrēm. Dzenis ātri sit ar knābi pa sausu, skanošu koka zaru vai stumbru. Šādā veidā tas rada bungojošu skaņu. Pēc tās skanīgi, ātri saucieni „ kī - kī – kī – kī”. Tas ir dzeņa mīlas sauciens. Mūsu dzenis sevi pieteica šodien.
Tas man lika pameklēt vēl kādu ziņu par dzeņiem – tie pārstāv dzilnu dzimtas ģinti. Uzmanība jāpievērš dzeņu astes spalvām – tās ir stingras, noder atbalstam, putnam pārvietojoties augšup pa koka stumbru, kā arī kalšanas laikā. Dzeņi ir gan nometnieki ( mums dižraibais bija visu ziemu) gan klejotāji (daži putni neregulāri ceļo), dobumperētāji. Pārtiek no koksnē un zem mizas dzīvojošiem kukaiņiem. Tos nosaka ne tikai ar redzes palīdzību, bet arī pēc substrāta skaņas. Ar savu garo, lipīga sekrēta klāto mēli var izlasīt kukaiņus pat no 9 cm dziļām koksnes spraugām. Ziemā pārtiek no priežu un egļu sēklām, čiekuru lobīšanai izmanto īpašas „kalves” –zaru žākles, stumbru spraugas. Pavasarī lapu koku stumbru augšdaļā mēdz izkalt caurumu virtenes, no kurām dzer sulu. Reizēm dzenis kļūst par plēsēju – izēd sīko putnu (dobumperētāju) olas un mazuļus. Vasaras otrajā pusē pārtiek no ogām, riekstiem un ozolzīlēm. Dobumu ligzdai kaļ katru gadu no jauna pus satrunējuša lapu koka stumbrā 2-5 m augstumā. Olas ( 5 -7 ) izdēj aprīļa beigās vai maija sākumā – perē 12 -13 dienas. Mazuļi izšķiļas maijā vai jūnija sākumā un ligzdā uzturas 20 – 24 dienas.
Mūsu dižraibais dzenis ir apmēram 20 cm garš un svert varētu no 60 – 100g.
Latvijā sastopami piecu (vispār 33 sugas) pārstāvji – dižraibais, mazais, vidējais, baltmuguras un trīspirkstu dzenis. Pēdējās divas sugas ir aizsargājamas.
Mūsu dzenis bija čakls – katru dienu bija darbā – savā čiekuru kalvē.