| |
[Nov. 5th, 2020|08:14 pm] |
pārsviedu jaunāko meitu uz tālmācību, to, kurā zin ko un kā jādara jau gadiem. Jā, būs man vēl mazāk izklaižu utt. bet sūds ar naudu.
Vecākā varonīgi cīnās, patiesībā apbrīnoju viņu par to. Malacītis.
Jaunākā dzer zāles un pagaidām ir tīri pozitīva. Vismaz noteikti ne tik stresaini nomākta.
Es esmu uzlikusi mīksto savām sajūtām vispār un dzīvoju tik nost, man nav citas izvēles.
Par izvēlēm dzīvē runājot, man vispār nav bijis pārāk daudz to izvēļu, kādreiz bija ļoti vienkārši : te tu dzīvosi, te būsi, to ēdīsi, tā darīsi utt. Bez variācijām vai vispār kaut kāda vēl mana viedokļa. Tādi bija laiki un to piešķirtās iespējas.
Tas ir izveidojis mani. |
|
|
