Negribētos samierināties ar jebko zemāku par profesoru.
Sarunā ar Katarinu forši atcerēties (mēs visu zinām, vajag tikai atcerēties- Sokrats)- bēbja sakarā saprotu, ka ilgi nevaru/negribu noturēt uzmanību saistībā ar bērnu potēm (dzīve mainās pēc bērna piedzimšanas, tas nu ir pilnīgi skaidrs). Jo brīdī, kad nevari elementāri aiziet uz pasākumu jeb būtībā visu savu jaunību jāpakārto, jo nav, kur bērnu atstāt, njā, to ir jāgrib.
Tieši tāpat saka arī par manu profesiju - to IR jāgrib).
Mēs ar Madaru savās nodabās dzīvojamies pa Vāciju un Dāniju. Ja tu māki būt viens*, tad ar tevi viss ir kārtībā. :)
* ilgstoši, nu tā ka gadiem, viens, bez pārejošiem hookupiem reizi mēnesī vai sevis izpļegarēšanas sīkumainībā, bez ģimenes aizmugures, ārzemēs, studējot, strādājot un veidojot tur savu dzīvi tikai un vienīgi pats.