Carpe · Diem

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Gribētos palīdzēt kādai dzīvai būtnei, nu tā, lai no visa ir kaut kāda jēga
Izglītības papīri, vēlme pēc stabilitātes, darba..
1) nevajadzēja dziedāšanu izvēlēties jeb arī, 2) jāmaina direction uz ko stabilāku - vēl tam zem 30 un vispār, beidziet muldēt, arī pēc 30 ir laiks - un jābūt kā tiem 80% cilvēku, kuri darbu dara tikai darba pēc, nevis tur eksistenciāla kaifa, sevis realizācijas vai vel nezin kādu cēlu mērķu, sapņu dēļ, jeb lai attaisnotu "Dievs tevi sodīs, ja neizmantosi savu talantu"; 3) vai arī jābūt tik krutai, ka visus simtus vnk pārsit un tiec pie tās stabilās vietas Rietumeiropas prof. korī), ikdienas uztraukumi, mīlas likstas (haha, pat smieklīgi jau, ja reizēm tikai tik ļoti neiegrauztu nepilnvērtība),
visa šī šļura, mīļie,
neiztur kritiku
nāves priekšā
Nu kāpēc mēs (es) tik ļoti iestresojam par visu,
dzīves sekundes paskrien bezjēgā, un, skatoties savā priekš 27 nogurušajā spoguļa attēlā, paliek žēl, ne jau sevis, bet tā visa izčakarētā laika
Vai tad man tiešām pietrūkst personīgo pieredžu, lai tik bezatbildīgi regulāri aizmirstu laika un mīlestības nozīmi?
BĀC
Ko es varētu darīt, lai Dzīvotu?
* * *

Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry