Piektdienas vakars,kā zināms izvēršas par manāmi nelielu steigu.Daudzi steidzas,ko kājas nes prom no Rīgas ikdienas rutīnas -meklējot patvērumu "tundrā".Pārējie tieši uz Rīgas centru,izlocīt kājas kādā klubiņā..vai vienkārši-piedzerties.Kas kuram tuvāks sirdij.Pārsvarā tie ir jaunieši,un labāko gadu gājuma cilvēki..Tas tā...
Gadījās tā,ka nokavēju trolejbusu..biju galīgi nosalusi sagaidīju nākamo tūlīt
kāpšu iekšā siltumā..nu jā, kas tad tev to dos..pietenterē kāda (maigi
sakot) korpulenta,pavecāka dāma,pieklājīgi krievu mēlē
pavaicā,kas tas par trolejbusu..nu un pēc atbildes saņemšanas
nesas visiem priekšā,grūstoties,gāzelējoties no vienas kājas
uz otru,mēģinādama noturēt savu masu pie dzīvības..ar to jau
nepietika..viņa vēl stāvēja kādas 5.minūtes pie šofera
lodziņa, ņurcīdama savu pieticīgi,neglīto maišeli,lūkojot pēc
10.kapeikām..
Vismuļķīgākais laikam jau ir,tas,ka pievīlu draudzeni,jo neaigāju uz viņas rīkoto pasācienu.Viņas vietā es rīkotos tāpat-nomestu klausuli,lieki necenzdamās uzklausīt neatnācēja muļķīgās atrunas.Fui man.
Un tomēr,brīvdienas pavadīšana iesākās pokemonu bārā,turpinājās pirtī un tika piebeigtas-netālu no Rīgas-Jaunmārupē.Vieta tik tiešām jauka-kluss un mierīgs,laiks pasakains,garīgais pacilāts,pati nedaudz apreibu no tā visa..Sēdējām uz balkona runājām par visiem un par visu..dzērām un baudījām burvīgo sestdienu.Tērzējām,dzērām,smējāmies..
Lai gan ārā bij drēgns vējšs,tomēr saulīte visu vērsa par labu..Jāteic vislabāk ,kas palicis atmiņā tā ir frāze,ko nenācās dzirdēt tik vienreiz vien: " esmu mīļš un pūkains un baigi baigi piedzēries...un man vajag mīļumu..." Lai gan šādu vārdu savirknējumu nenāks bieži dzirdēt..un tomēr tovakar...bij ok!!