13. nodaļa
« previous entry | next entry »
Sep. 6., 2016 | 10:09 pm
Atvadu diena.
Satiku labāko draudzeni un viņas puisi, gribēju, lai viņi man iesaka labu pēdējo vakariņu ēdienu. Spinātu biezzupa. Okei. Devos satikt viņu (to, kas pilnīgi garām), atkārtoju šo jautājumu. Arī ieteica spinātu biezzupu, kas principā nozīmē „BFF approved”.
Parasti es jūtos nemierīga svešu cilvēku (lasīt: ne tēta) vadītos transportlīdzekļos, bet ar viņu es jūtos droši, un tas ir dikti svarīgi. Aiztraucāmies uz Lucavsalu, sēdējām šūpolēs, ēdām čipsus, dzērām auzu pienu ar šokolādes salmiņu. Nosalām. Ir auksti un bēdīgi, bet es smaidu, jo viņš ir neatvairāms. Nespēju procesēt visus pēdējo divu nedēļu notikumus. Divu nedēļu?! Lai kā to rakstītu vai stāstītu, tas izklausās tik neadekvāti maz. Bet ir pavisam skaidrs, ka viss notiks arī ar tiem stulbajiem kilometriem mūsu starpā.
Pēdējais brauciens ar pēdējo 40. autobusu. Man salst un esmu nobijusies no nākotnes. Atlicis vien sakrāmēt koferus, kuru atļautais svars – 10 un 20 kilogrami. Sāku ar 17 un 22, trīs dārgas nakts stundas čakarējos, līdz beidzot sanāca iekļauties. Nepaņēmu nevienu grāmatu. Likās, ka „Romantiskais egoists” būs izcili piemērota lasāmviela, bet še tev. Krosenēm arī nepietika vietas, laikam tomēr nesākšu sportot. Ledusskapja magnētu gan paņēmu.
Satiku labāko draudzeni un viņas puisi, gribēju, lai viņi man iesaka labu pēdējo vakariņu ēdienu. Spinātu biezzupa. Okei. Devos satikt viņu (to, kas pilnīgi garām), atkārtoju šo jautājumu. Arī ieteica spinātu biezzupu, kas principā nozīmē „BFF approved”.
Parasti es jūtos nemierīga svešu cilvēku (lasīt: ne tēta) vadītos transportlīdzekļos, bet ar viņu es jūtos droši, un tas ir dikti svarīgi. Aiztraucāmies uz Lucavsalu, sēdējām šūpolēs, ēdām čipsus, dzērām auzu pienu ar šokolādes salmiņu. Nosalām. Ir auksti un bēdīgi, bet es smaidu, jo viņš ir neatvairāms. Nespēju procesēt visus pēdējo divu nedēļu notikumus. Divu nedēļu?! Lai kā to rakstītu vai stāstītu, tas izklausās tik neadekvāti maz. Bet ir pavisam skaidrs, ka viss notiks arī ar tiem stulbajiem kilometriem mūsu starpā.
Pēdējais brauciens ar pēdējo 40. autobusu. Man salst un esmu nobijusies no nākotnes. Atlicis vien sakrāmēt koferus, kuru atļautais svars – 10 un 20 kilogrami. Sāku ar 17 un 22, trīs dārgas nakts stundas čakarējos, līdz beidzot sanāca iekļauties. Nepaņēmu nevienu grāmatu. Likās, ka „Romantiskais egoists” būs izcili piemērota lasāmviela, bet še tev. Krosenēm arī nepietika vietas, laikam tomēr nesākšu sportot. Ledusskapja magnētu gan paņēmu.