Vasara un dūmi -

"Un viss, kas man allaž atliek arvien,
visus atcerēties un atgriezties laikus.
Un sacīt sev:
Lūk, vakara koki, kā pulka karogi.
Lūk, rudens - tik nepamanāmi.
Lūk, viņas tumšās mājas, lūk, viņas logi.
Iespējams, viņa gaida.
Iespējams, varbūt pat mani."

(S. Žadans)