čīkstuļa pieraksti

brālis nesen uz mājām bija atvedis savu jauno draudzeni. staigāja pa māju tramīgs, nervozs, šķiet, pat nedaudz nobijies. es mammai saku: "jānis baigi tramīgs". mamma atsaka, ka man rēgojas, jo nesen vēl biju izteikusi savu sākotnējo nepatiku pret jauno draudzeni (tagad gan man viņa daudz maz patīk, laikam bija ieslēdzies kaut kāds instinkts mēģināt pasargāt brāli.. tipa mama-bear, tikai, nu, sister-bear, sargās par katru cenu). es tomēr uzstāju, ka man taisnība. vēlāk vakarā brālim prasu: "janc, ko tu nervozē?" viņš saka: "nezinu, pats nesaprotu, nevaru nomierināties."
a es tik labi sajutos. ne pašapmierināti, bet... nu tas ir tāds kaifs, pazīt kādu labāk nekā visi citi. pat ja tas ir tikai (?) brālis.