kā īsti ir? dzīvē jāmeklē vieglums vai sevi tomēr jālauž?
kā būt tā, lai beigās sevi var pieņemt līdz galam, nevis ārprātīgi sevī vilties? vai ir pamatoti vilties sevī, ja izvēlies vieglumu?
kā būt tā, lai beigās sevi var pieņemt līdz galam, nevis ārprātīgi sevī vilties? vai ir pamatoti vilties sevī, ja izvēlies vieglumu?