čīkstuļa pieraksti

sapratu, ka galvenokārt dzīvoju pagātnē. nevis ar skatu uz nākotni vai arī ar "carpe diem" (tvert mirkli/dienu) attieksmi.. es dzīvoju cauri savām atmiņām, es tajās gremdējos, tās man palīdz tikt cauri visiem kreņķiem. no nākotnes es nedaudz baidos, tvert mirkli vēl īsti nemāku, lai gan reizēm sanāk. un no tās mirkļa tveršanas parasti izdodas tās atmiņas, kurās pavadu lielāko sava laika daļu.
un man ir tik daudz labu atmiņu.
vēl es slēpjos grāmatās, filmās un seriālos, bet tas jau ir cits stāsts. tik tagad sapratu, cik daudz kur es slēpjos no tagadnes, no savas reālās dzīves.