čīkstuļa pieraksti

gardenia

mizantrops, bet patiesībā nemaz ne.
antropologs, bet vēl īsti ne.
nekas vēl īsti ne. es vēl mācos.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
es neklaboju, kad man iet labi. vasara bija skaista, tik, tik, tik ļoti skaista. ar garšīgiem un ne tik garšīgiem dzērieniem un ēdieniem, ar pārmērīgu steigu un gulēšanu jūras krastā, ar to vēsmu, ko var dabūt tikai tad, kad brauc lejā no kalna ar riteni, un ar draugiem, draugiem un vēl citiem draugiem.
vakar ierados anglijā, un visas emocijas šķiet pliekanākas. es vēl joprojām īsti nesaprotu, ko es šeit daru un kāpēc es šeit esmu. bet vēl tikai gads. mērķus nospraužot, ir vieglāk. tāpēc mērķus tagad mēģinu izdomāt. uzrakstīt lielisku bakalauru. savest sevi kārtībā un saprast, ko es domāju un to, kas es esmu. varbūt nevis saprast, bet beidzot pieņemt un nebaidīties no cilvēkiem. mazliet vairāk smaidīt, mazliet mazāk ironizēt. mazāk skepses, vairāk noticēt. beigt izlikties un nekaunēties. nesastrādāt daudz muļķību, bet ļauties impulsiem.
impulsiem šovasar, rīgā, klausīju. un pakļaušanās tiem, tas laiks nebūtu bijis tāds, kāds tas bija. un es zinu, ka mani tur gaida. es beidzot zinu, un nebaidos.
Powered by Sviesta Ciba