Pēc jaukām brīvdienām tēmā ar ūdens rozēm un pirts gariņu, par vaniļu es padomāšu rīt. Par to, kuru vēlies atrast TU...bet varbūt nedomašu. Jo cik nebaro vilku, tas skatīsies uz mežu. Arī vārdi reiz izskanēs vejā un aizmirsīsies, arī nervozums līdz nelabumam pāries... Nāks diena, nāks padoms, bet vislabāk ir sargāt sirdī to kas ir un ļaut atvilkt elpu sapņotājam. Mēs būsim.