| |
[May. 9th, 2016|08:17 pm] |
mani pirkstgali pieskaras tumšām debesīm
un asinsvadi sakņojas jūdzēm zem zemes
satraukta elpa kļūst par vētrām
un sirds pārsitieni ir zemestrīces
mani gurni ir pavasara smarža
un līdz ceļgaliem sniedzas visi augstākie torņi
es aizvēršu acis un iestāsies nakts
ja pārplūdīšu es, tad pārplūdīs viss
varbūt ir laiks atmūķēt savas mazās akmens istabas durvis |
|
|
