šobrīd es ļoti negribu būt savā vietā. bet ko lai dara, ja man par katru ciparu ir septiņreiz jāizdomā... jābūt ātrākai. pēdējais laiks sākt. un no ūdeņraža katalītiskās sadalīšanās uz melnā platīna aprēķina man metas slikti. lai gan varbūt arī nemaz TIK slikti nav, ja pamanījos to penteri te iedrukāt. vai arī man trūkst, ar ko parunāties par savu sasodīto ķīmiju. pareizāk būtu tā, ka vispār nav neviena, ar ko. doh. šitādas vientuļās brīvdienas, kad ilgākā vārdu apmaiņa ir veikalā pie kases, uz mani neatstāj labu iespaidu. sāku sarunāties ar sevi. un tagad arī skaļi. atbrauks mīļais, būs runas plūdi vai arī otrādi - nekā nebūs. būs pierasts pie ikdienas klusumiņa.ņa.ņa.ņā.
neproduktīva diena. novilku visus iespējamos how does that work, how stuff's made, how it's made sezonas. kādi 100 gb inženieriska prieka. ta savādāk nezinu neko no īstas tehnologu dzīves.
tā, tā, tā.
tā.