08 Aprīlis 2011 @ 13:52
 
Bet vispārībā, man ir liels prieks, ka vakar tomēr aizgāju līdz klosterim. Tas tiešām ir vērtīgi, pat, ja man šķiet, ka neiederos tur, jo nemāku tik daudz un smuki runāt kā viņi visi.
Protams, ļoti, ļoti prieks par tālāko vakara daļu, bet par to jau nebija domu dalīšanās, tāpēc, tas savā ziņā šķiet pašsaprotami. :) Bet laikam jau vēl jo vairāk jāatceras pateikties par lietām, kas savā ziņā šķiet pašsaprotamas. Lai neaizmirstu, cik daudz mums dots un cik bagāti patiesībā esam.

 
 
( Post a new comment )
kastite_man: ieklausisanas sevi[info]kastite_man on 8. Aprīlis 2011 - 14:02
Tas vispār ir forši. tieši tas, ko itkā sauc par neiederēšanos sajūtu.
Kā teicu par savu nemākulību gleznot - Jo tas nozīme, ka nedari to tāpēc,ka tev sanāk, bet gan tāpēc,ka laikam jau to tad dari tāpēc ka gribi un to dari sev.

Tu neej tur, lai izklausītos gudra un daudz runātu, tas nozīmē, ka tu tur ej, lai smeltu. lai saprastu, cik daudz vērtīga Tu avri dzirdēt.
vienmēr jau nav runa par sevis izpaušanu, citreiz ir svarīga apziņa, ka es varu ko paņemt no citiem, ka es jau vēl esmu tukšs, un lai Tētis piepilda (Un Tu jauz ini kā Jānis teica - (nevienam nepatīk orālās caurejas) :D
(Atbildēt) (Link)