[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Maijs 7., 2012 | |
|---|---|
| 23:51 [Link] |     Nu tad tā, mani pametušais puisis nedēļu pēc šķiršanās atkal nejauši ieklīda manā dzīvoklī un kopš tā brīža mēs atsākām regulāri pavadīt rītus, dienas, vakarus un, ko tur liegties, arī naktis kopā. Es neko nejautāju, neprasīju, jo nu, neesmu viņa sapņu meitene, ar kuru gribētos mūžu pavadīt, pieņēmu, ka tas viss ir tikai pagaidām, kamēr nekā cita labāka nav. Un ko tur liegties vēlreiz - bija un ir patīkami ar viņu pavadīt visas šīs diennakts daļas un es viņu mazliet mīlu tomēr un tā kā esmu bezmugurkaulains radījums attiecībās ar viņu nespēju viņam pateikt, lai liek mani mierā. Tad nu vakar kaut ko runājam, es šamējo mazliet kaitinu un saucu par Edvardu. Līdz viņš pajautā - "Un tādēļ Tu ar mani esi kopā?". Tajā brīdī uzdevu vismuļķigāko jautājumu ever - "Mēs esam kopā?"! Un izrādās, ka esam gan un esam kopā jau pāris mēnešus!:D Nu ko lai saka, blondums nemirst un pasauli arī laikam izglābs! Vismaz manējo noteikti! (ir doma) |