ja sit, tad mīl
« previous entry | next entry »
Feb. 2nd, 2017 | 10:56 am
Nekad nebija ienācis prātā, ka pāri attiecībās ne tikai strīdas, bet arī kaujās. Vēl mazāk varu iztēloties, ka sievietes sit savus vīriešus, sit, skrāpē, griež utt. Es domāju, ka es varētu drīzāk sev kaut ko nodarīt strīdoties, nekā fiziski iespaidot otru, bet nolēmu par to padomāt, vai tiešām kādam kādreiz nevajadzētu iedot bietē. Atceros, ka strīdos ar mammu vai māsu esmu šo to pa gaisu aizlidinājusi, tikai šobrīd liekas, ka esmu sasniegusi citu attīstības pakāpi, un jau gadiem nekas tāds nenotiek.
(no subject)
from: gfi
date: Feb. 2nd, 2017 - 01:22 pm
Link
Reply
(no subject)
from: eos
date: Feb. 2nd, 2017 - 09:08 pm
Link
Bet tā nopietni runājot, viss ir svarīgs par interpretāciju. Man liekas normāli grūstīties, lauzties, kost, skrāpēt, viss tas dzīvnieciskums,
Bet tiklīdz tajās darbībās ir patiesa vēlme nodarīt otram ļaunu, kaut vai par 0.01%, tad nē.
Reply | Thread
(no subject)
from: _puucinja_
date: Feb. 3rd, 2017 - 09:44 am
Link
Ja es kādam uzsistu zilu aci, un domātu, ka mana sirds ir tīra, jo nevēlējos nodarīt viņam ļaunu, vnk strīda karstumā sanāca, tas nebūtu attaisnojums nespējai valdīt savu agresiju.
Saprotu, ir dažādi cilvēki. Citi laikam tiešām sit, jo mīl un nejūt pat 0.01% ļaunuma sevī.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: eos
date: Feb. 3rd, 2017 - 02:22 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from: gfi
date: Feb. 3rd, 2017 - 11:15 am
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: eos
date: Feb. 3rd, 2017 - 02:25 pm
Link
Kopā dzīvojot jau ikdienas situācijas arī var būt nedaudz seksualizētas.
Reply | Parent
(no subject)
from: _puucinja_
date: Feb. 3rd, 2017 - 03:31 pm
Link
Reply | Parent